Amenhoteps IV

Amenhoteps IV jeb Ehnatons (an. Amenhotep IV, vc. Amenophis IV, kr. Аменхотеп IV) – XVIII dinastijas desmitais faraons Senajā Ēģiptē, Amenhotepa III dēls. Valdīja aptuveni 1372.-1354. g. p.m.ē. (LPE datējums), kad valsts robežas pletās no Eifratas augšteces līdz Nīlas 4. krācēm. Vēsturē iegājis kā reformators reliģijā un mākslā. Uz citu dievību kultu ierobežošanas rēķina izcēla Saules dieva Atonu, padarot tā pielūgsmi par dinastijas kultu, plaši konfiscēja citu dievību kultu kalpotāju īpašumus, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps). Pārcēla galvaspilsētu no Tēbām uz paša dibināto Ahetatonu. Atbalstīja mākslā (glesniecībā, keramikā un tēlniecībā) naturālisma iezīmes, atteikšanos no klasiskajiem stila kanoniem.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 195. lpp.