Atšķirības starp "Andronovas kultūra" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Andronovas kultūra''' (an. ''Andronovo culture'', vc. ''Andronowo-Kultur'', kr. ''Андроновская культура'') – nosacīts apzīmējums Kazahijā, Dienvidurālos un Rietumsibīrijā II g.tk. p.m.ē. izplatītu, daļēji radniecīgu arheoloģisku kultūru kopai. Izplatības robežas un datējums nav skaidri. Nosaukumu ieguvusi no Andronovas ciema | + | '''Andronovas kultūra''' (an. ''Andronovo culture'', vc. ''Andronowo-Kultur'', kr. ''Андроновская культура'') – nosacīts apzīmējums Kazahijā, Dienvidurālos un Rietumsibīrijā II g.tk. p.m.ē. izplatītu, daļēji radniecīgu arheoloģisku kultūru kopai. Izplatības robežas un datējums nav skaidri. Nosaukumu ieguvusi no Andronovas ciema netālu no Ačinskas pilsētas, Krievijā, pie kura 1914. gada izrakumos pirmo reizi atrasti šai kultūrai raksturīgie priekšmeti (izrakumus vadīja Tugarinovs - ''А. Я. Тугаринов''). Raksturīgas apmetnes un [[Uzkalniņa kapulauks|uzkalniņu kapulauki]]. Mirušie visbiežāk apbedīti zemē nesadedzināti. Uzkalniņos dažreiz atrastas akmeņu konstrukcijas. Kapos atrasti krama bultu gali, bronzas priekšmeti, zelta un vara auskari. Bijusi zināma arī lopkopība un zemkopība. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 3. augusts, plkst. 06.34
Andronovas kultūra (an. Andronovo culture, vc. Andronowo-Kultur, kr. Андроновская культура) – nosacīts apzīmējums Kazahijā, Dienvidurālos un Rietumsibīrijā II g.tk. p.m.ē. izplatītu, daļēji radniecīgu arheoloģisku kultūru kopai. Izplatības robežas un datējums nav skaidri. Nosaukumu ieguvusi no Andronovas ciema netālu no Ačinskas pilsētas, Krievijā, pie kura 1914. gada izrakumos pirmo reizi atrasti šai kultūrai raksturīgie priekšmeti (izrakumus vadīja Tugarinovs - А. Я. Тугаринов). Raksturīgas apmetnes un uzkalniņu kapulauki. Mirušie visbiežāk apbedīti zemē nesadedzināti. Uzkalniņos dažreiz atrastas akmeņu konstrukcijas. Kapos atrasti krama bultu gali, bronzas priekšmeti, zelta un vara auskari. Bijusi zināma arī lopkopība un zemkopība.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 243. lpp.
