Atšķirības starp "Anglijas Baznīca" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Anglikāņu Baznīca''' (angl. ''Anglican Communion'') - mūsdienās 44 kristīgu autonomu [[Baznīca|Baznīcu]] sadraudzība, kas pastāv galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs (pasaulē ir aptuveni 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs). Vēsturē parasti šādi apzīmē '''Anglijas Baznīcu''' (''Church of England''), kas radās 1538. gadā, kad [[Anglijas karaliste]]s [[karalis]] [[Henrijs VIII, Anglijas karalis|Henrijs VIII]] ar speciālu aktu noteica sevi par ''Anglijas Baznīcas'' galvu [[pāvests|pāvesta]] vietā. Attiecīgi līdz pat mūsdienām [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Anglijas Baznīcai'' ir [[Valsts Baznīca|valsts Baznīcas]] statuss, kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, [[Monarhs|monarha]] kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi ''Anglijas Baznīcu'' aizsargā ''Likums par zaimošanu'' (''The Law of blasphemy'') - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to. Apvieno sevī elementus no [[Romas Katoļu Baznīca]]s un [[Protestantisms|protestantisma]] - no katoļiem neskartu paturot [[garīdzniecība]]s iedalījumu trīs pamatpakāpēs - [[Bīskaps|bīskapi]], [[Priesteris|priesteri]], [[Diakons|diakoni]], - taču reformējot [[Liturģija|liturģiju]]. Piemēram, arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489.-1556.) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi katoļu Baznīcas teksti, taču pārveidoti protestantisma garā.
 
'''Anglikāņu Baznīca''' (angl. ''Anglican Communion'') - mūsdienās 44 kristīgu autonomu [[Baznīca|Baznīcu]] sadraudzība, kas pastāv galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs (pasaulē ir aptuveni 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs). Vēsturē parasti šādi apzīmē '''Anglijas Baznīcu''' (''Church of England''), kas radās 1538. gadā, kad [[Anglijas karaliste]]s [[karalis]] [[Henrijs VIII, Anglijas karalis|Henrijs VIII]] ar speciālu aktu noteica sevi par ''Anglijas Baznīcas'' galvu [[pāvests|pāvesta]] vietā. Attiecīgi līdz pat mūsdienām [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Anglijas Baznīcai'' ir [[Valsts Baznīca|valsts Baznīcas]] statuss, kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, [[Monarhs|monarha]] kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi ''Anglijas Baznīcu'' aizsargā ''Likums par zaimošanu'' (''The Law of blasphemy'') - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to. Apvieno sevī elementus no [[Romas Katoļu Baznīca]]s un [[Protestantisms|protestantisma]] - no katoļiem neskartu paturot [[garīdzniecība]]s iedalījumu trīs pamatpakāpēs - [[Bīskaps|bīskapi]], [[Priesteris|priesteri]], [[Diakons|diakoni]], - taču reformējot [[Liturģija|liturģiju]]. Piemēram, arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489.-1556.) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi katoļu Baznīcas teksti, taču pārveidoti protestantisma garā.
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://anglicanhistory.org/england/ Historical resources on the Church of England - Project Canterbury]
 +
* [http://history.hanover.edu/texts/engref/er79.html Elizabeth's Supremacy Act, Restoring Ancient Jurisdiction (1559) - Documents Illustrative of English Church History. / Hanover Historical Texts Project ]
  
 
[[Kategorija:Protestantiskās Baznīcas]]
 
[[Kategorija:Protestantiskās Baznīcas]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. marts, plkst. 09.28

Anglikāņu Baznīca (angl. Anglican Communion) - mūsdienās 44 kristīgu autonomu Baznīcu sadraudzība, kas pastāv galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs (pasaulē ir aptuveni 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs). Vēsturē parasti šādi apzīmē Anglijas Baznīcu (Church of England), kas radās 1538. gadā, kad Anglijas karalistes karalis Henrijs VIII ar speciālu aktu noteica sevi par Anglijas Baznīcas galvu pāvesta vietā. Attiecīgi līdz pat mūsdienām Lielbritānijā Anglijas Baznīcai ir valsts Baznīcas statuss, kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, monarha kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi Anglijas Baznīcu aizsargā Likums par zaimošanu (The Law of blasphemy) - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to. Apvieno sevī elementus no Romas Katoļu Baznīcas un protestantisma - no katoļiem neskartu paturot garīdzniecības iedalījumu trīs pamatpakāpēs - bīskapi, priesteri, diakoni, - taču reformējot liturģiju. Piemēram, arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489.-1556.) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi katoļu Baznīcas teksti, taču pārveidoti protestantisma garā.

Resursi internetā par šo tēmu