Atšķirības starp "Anglijas Baznīca" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anglijas Baznīca''' (''Church of England'') - apvieno sevī elementus no [[Romas Katoļu Baznīca]]s un [[Protestantisms|protestantisma]] - no katoļiem neskartu paturot [[garīdzniecība]]s iedalījumu trīs pamatpakāpēs - [[Bīskaps|bīskapi]], [[Priesteris|priesteri]], [[Diakons|diakoni]], - taču reformējot [[Liturģija|liturģiju]]. Radās 1538. gadā, kad [[Anglijas karaliste]]s [[karalis]] [[Henrijs VIII, Anglijas karalis|Henrijs VIII]] ar speciālu aktu noteica sevi par "ticības aizstāvi" (''Fidei Defensor'') un ''Anglijas Baznīcas'' galvu [[pāvests|pāvesta]] vietā, atdalot ''Angliajs Baznīcu'' no [[Romas katoļu Baznīca]]s. Līdz pat mūsdienām [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Anglijas Baznīcai'' ir [[Valsts Baznīca|valsts Baznīcas]] statuss (''state establishment''), kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, [[Monarhs|monarha]] kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi ''Anglijas Baznīcu'' aizsargā ''Likums par zaimošanu'' (''The Law of blasphemy'') - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to.
+
'''Anglijas Baznīca''' (''Church of England'') - apvieno sevī elementus no [[Romas Katoļu Baznīca]]s un [[Protestantisms|protestantisma]] - no katoļiem neskartu paturot [[garīdzniecība]]s iedalījumu trīs pamatpakāpēs - [[Bīskaps|bīskapi]], [[Priesteris|priesteri]], [[Diakons|diakoni]], - taču reformējot [[Liturģija|liturģiju]]. Radās 1538. gadā, kad [[Anglijas karaliste]]s [[karalis]] [[Henrijs VIII, Anglijas karalis|Henrijs VIII]] ar speciālu aktu noteica sevi par "ticības aizstāvi" (''Fidei Defensor'') un ''Anglijas Baznīcas'' galvu [[pāvests|pāvesta]] vietā, atdalot ''Anglijas Baznīcu'' no [[Romas katoļu Baznīca]]s. Šajā pašā gadā sāka izmantot "Lielo Bībeli" (''The Great Bible'' - [[Vulgata]]s tulkojumu angļu valodā). 1539. gada jūnijā pieņēma t.s. "Sešu pantu" (''Six Articles'') likumu, kas apstiprināja katolicisma doktrinālo pamatnostādņu - pārmiesošanās doktrīnas (''doctrina de fide''), [[Svētais Vakarēdiens|Sv. Vakarēdiena]], garīdzniecības [[Celibāts|celibāta]], grēksūdzes, [[Mise|mises]] u.c., - nemainīgumu. Ap 1540. gadu tika pabeigta katoļu [[Klosteris|klosteru]] īpašumu konfiskācija un kopienu likvidēšana (''The Dissolution of the Monasteries''.)
 +
 
 +
 
 +
Līdz pat mūsdienām [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Anglijas Baznīcai'' ir [[Valsts Baznīca|valsts Baznīcas]] statuss (''state establishment''), kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, [[Monarhs|monarha]] kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi ''Anglijas Baznīcu'' aizsargā ''Likums par zaimošanu'' (''The Law of blasphemy'') - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. marts, plkst. 11.03

Anglijas Baznīca (Church of England) - apvieno sevī elementus no Romas Katoļu Baznīcas un protestantisma - no katoļiem neskartu paturot garīdzniecības iedalījumu trīs pamatpakāpēs - bīskapi, priesteri, diakoni, - taču reformējot liturģiju. Radās 1538. gadā, kad Anglijas karalistes karalis Henrijs VIII ar speciālu aktu noteica sevi par "ticības aizstāvi" (Fidei Defensor) un Anglijas Baznīcas galvu pāvesta vietā, atdalot Anglijas Baznīcu no Romas katoļu Baznīcas. Šajā pašā gadā sāka izmantot "Lielo Bībeli" (The Great Bible - Vulgatas tulkojumu angļu valodā). 1539. gada jūnijā pieņēma t.s. "Sešu pantu" (Six Articles) likumu, kas apstiprināja katolicisma doktrinālo pamatnostādņu - pārmiesošanās doktrīnas (doctrina de fide), Sv. Vakarēdiena, garīdzniecības celibāta, grēksūdzes, mises u.c., - nemainīgumu. Ap 1540. gadu tika pabeigta katoļu klosteru īpašumu konfiskācija un kopienu likvidēšana (The Dissolution of the Monasteries.)


Līdz pat mūsdienām Lielbritānijā Anglijas Baznīcai ir valsts Baznīcas statuss (state establishment), kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, monarha kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi Anglijas Baznīcu aizsargā Likums par zaimošanu (The Law of blasphemy) - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to.

Resursi internetā par šo tēmu