Atšķirības starp "Anti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anti''' – [[indoeiropiešu valodu saime]]s cilšu grupa, kas IV-VI gs. apdzīvoja Austrumeiropā mežastepi starp Dņestras un Dņepras upju baseiniem. PSRS historiogrāfijā tiek uzskatīti par protoslāviem. Saimniecības pamatā tīrumu zemkopība, vietsēdīgā lopkopība, amatniecība. Ieguva un apstrādāja dzelzs rūdu. Dzīvoja ciemu kopienās.
+
'''Anti''' – [[indoeiropiešu valodu saime]]s cilšu grupa, kas IV-VI gs. apdzīvoja Austrumeiropā mežastepi starp Dņestras un Dņepras upju baseiniem. PSRS historiogrāfijā tiek uzskatīti par protoslāviem. Saimniecības pamatā tīrumu zemkopība, vietsēdīgā lopkopība, amatniecība. Ieguva un apstrādāja dzelzs rūdu. Dzīvoja ciemu kopienās. III-IV gs. antiem jau bija nostiprinājusies [[vadonības sabiedrība]]. IV gs., [[Lielā tautu staigāšana|lielās tautu staigāšanas]] laikā karoja ar [[goti]]em. VI gs. bieži iebruka sirojumos [[Bizantija]]s ziemeļrietumu provincēs.
 
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. novembris, plkst. 12.55

Antiindoeiropiešu valodu saimes cilšu grupa, kas IV-VI gs. apdzīvoja Austrumeiropā mežastepi starp Dņestras un Dņepras upju baseiniem. PSRS historiogrāfijā tiek uzskatīti par protoslāviem. Saimniecības pamatā tīrumu zemkopība, vietsēdīgā lopkopība, amatniecība. Ieguva un apstrādāja dzelzs rūdu. Dzīvoja ciemu kopienās. III-IV gs. antiem jau bija nostiprinājusies vadonības sabiedrība. IV gs., lielās tautu staigāšanas laikā karoja ar gotiem. VI gs. bieži iebruka sirojumos Bizantijas ziemeļrietumu provincēs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 667. lpp.