Atšķirības starp "Anti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 667. lpp.
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 667. lpp.
 
----
 
----
* Седов В.В. Анты. // Исчезнувшие народы: Сборник статей. - НаукаЖ Мщсква, 1988. - c. 77-83. c 176 с. ISBN 5-02-023568-7
+
* Седов В.В. Анты. // Исчезнувшие народы: Сборник статей. - Наука: Москва, 1988, c. 77-83. - c 176 с. ISBN 5-02-023568-7
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.lants.tellur.ru/history/DRSZI/II.1.htm Бибиков М.В. Кто были анты? Славяне и анты глазами византийцев. V—VII вв. // Зарубежные источники по истории Руси как предмет исследования. - Логос: Москва, 1999, 608 с. ISBN 5-88439-088-2]
  
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. novembris, plkst. 12.02

Anti (no sgr. Ἄνται; kr. анты) – indoeiropiešu valodu saimes cilšu grupa, kas IV-VI gs. apdzīvoja Austrumeiropā mežastepi starp Dņestras un Dņepras upju baseiniem. PSRS historiogrāfijā tiek uzskatīti par protoslāviem. Saimniecības pamatā tīrumu zemkopība, vietsēdīgā lopkopība, amatniecība. Ieguva un apstrādāja dzelzs rūdu. Dzīvoja ciemu kopienās. III-IV gs. antiem jau bija nostiprinājusies vadonības sabiedrība. IV gs., lielās tautu staigāšanas laikā karoja ar gotiem. VI gs. bieži iebruka sirojumos Bizantijas ziemeļrietumu provincēs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 667. lpp.

  • Седов В.В. Анты. // Исчезнувшие народы: Сборник статей. - Наука: Москва, 1988, c. 77-83. - c 176 с. ISBN 5-02-023568-7

Resursi internetā par šo tēmu