Atšķirības starp "Antonīns Marks Aurēlijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. jūnijs, plkst. 15.17

Marks Aurēlijs Antonīns augusts (Marcus Aurelius Antoninus Augustus, 121.-180.) - filosofs stoiķis (Epiktēta sekotājs), Romas imperators no Antonīnu dinastijas.

Marks Annijs Katīlijs Sevērs (Marcus Annius Catilius Severus) dzimis 121. gada 26. aprīlī Romā, Annija Vēra (Annius Verus) un Domīcijas Lucillas (Domitia Lucilla) ģimenē. Guvis lielisku klasisko izglītību. 138. gada 5. decembrī iecelts par kvestoru. Šajā pašā gadā saderinājās ar Pija Antonīna meitu Faustīnu (Faustina). 139. gadā, pēc tēva nāves, Pijs Antonīns viņu adoptēja, un nu tā vārds bija Marks Elijs Aurēlijs Vērs cēzars. 140. gadā iecelts par konsulu (145. gadā kļuvis par konsulu otru reizi). 145. gadā apprecējies, laulībā divi bērni: dēls Kommods (Commodus) un meita Lucilla (Lucilla). Ap 146. gadu sācis nopietni pievērsties filosofijai, uzaicinot par skolotājiem ievērojamākos tā laika domātājus (Klaudiju Maksimu, Kvintu Jūniju Rustiku u.c.). 161. gada 1. janvārī kļuva par konsulu trešo reizi (kopā ar savu audžubrāli Lūciju Vēru). Pēc imperatora nāves abi konsuli pārvaldīja valsti kopā, bet pēc Lūcija nāves 169. gadā Marks Aurēlijs valdīja viens. Lielu uzmanību pievērsa valsts tieslietu sistēmas sakārtošanai (ne tik daudz ieviešot ko jaunu, cik sakārtojot un padarot efektīvāku esošo). Centās veicināt Senāta lomas palielināšanos, atgriešanos pie klasiskās antīkās kultūras vērtībām. Kaut izcēlās ar miermīlīgo raksturu, pienākuma spiests 178. gadā personiski vadīja karagājienu pret ģermāņiem. Pēc vairākām spožām uzvarām mira 180. gada 17. martā mēra epidēmijā Vindobonā (mūsd. Vīne).

Savus filosofiskos uzskatus aforismu veidā izklāstīja savā vienīgajā darbā "Vienatnē ar sevi". Viņa traktējumā stoicisms pieņem reliģiski mistisku iezīmi. Dievu uzskata par visa pastāvošā pirmpamatu, pasaules saprātu, ar kuru pēc ķermeņa nāves saplūst jebkura individuālā apziņa. Raksturīgs fatālisms, lēnprātības un askētisma sludināšana. Aicināja pilnveidoties tikumiski, iedziļināties sevī un izzinot fatālo nepieciešamību, kas valdot pār pasauli.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964. - 257.-258. lpp.

• Марк Аврелий. Размышления. / Пер. А.К. Гаврилова. / Пер. и прим. А. К. Гаврилова - Наука: Ленинград, 1985, 245 стр.
• Гаджикурбанова П. А. «Философские медитации» Марка Аврелия. // MegaLing–2008. Горизонты прикладной лингвистики и лингвистических технологий: Докл. междунар. научн. конф. 24–28 сент. 2008 г., Украина, Крым, Партенит. Симферополь, 2008. С. 42–43.
• Марк Аврелий. К себе самому. / Пер. В. Б. Черниговского. - Алетейа-Новый акрополь: Москва, 1998, 224 стр.

Resursi internetā par šo tēmu

• Marcus Aurelius (A.D. 161-180) - Online Encyclopedia of Roman Emperors
• Marcus Aurelius (121-180 CE) - Internet Encyclopedia of Philosophy
• The meditations of Marcus Aurelius Antoninus

• Mark Aurel - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
• Literatur von und über Mark Aurel im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Mark Aurel - BAM portal
• Eine Seite zu Kaiser Marc Aurel und seiner Zeit mit Links und einer Bibliographie - Freien Universität Berlin
• Verschiedene Porträts Mark Aurels

• Марк Аврелий. Наедине с собой
• Марк Аврелий. Размышления. / Перевод: князя Л. Урусова (pdf)
• Марк Аврелий. Размышления. / Перевод: С.М. Роговина
• Марк Аврелий. Размышления. Отрывки из дневников. Эклога II (отрывки). - библиотека Максима Мошкова