Atšķirības starp "Antonijs Marks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Marks Antonijs''' (''Marcus Antonius'', ~83-30 g.p.m.ē.) – karavadonis un politiķis [[Senā Roma|Senajā Romā]]. 43. gadā p.m.ē. kopā ar Oktaviānu un Lepidu izveidoja otro triumvirātu. Bija salaulājies ar Oktaviāna māsu Oktāviju. Pārvaldīja valsts austrumu provinces, karoja ar [[Partas valsts|Partas valsti]], iekaroja Armēniju. Viņa savienība ar [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] valdnieci Kleopatru izraisīja konfliktu ar Romu. 32. gadā p.m.ē. [[Romas senāts]] atstādināja Antoniju no varas. 31. gadā kaujā pie Aktijas Oktaviāns sagrāva Antonija floti, bet pats Antonijs 1. augustā veica pašnāvību. | + | '''Marks Antonijs''' (''Marcus Antonius'', ~83-30 g.p.m.ē.) – karavadonis un politiķis [[Senā Roma|Senajā Romā]]. 44. un 34. gadā ievēlēts par [[Konsuls|konsulu]]. Viens no tuvākajiem Cēzara līdzgaitniekiem. 43. gadā p.m.ē. kopā ar Oktaviānu un Lepidu izveidoja otro triumvirātu. Bija salaulājies ar Oktaviāna māsu Oktāviju. Pārvaldīja valsts austrumu provinces, karoja ar [[Partas valsts|Partas valsti]], iekaroja Armēniju. Viņa savienība ar [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] valdnieci Kleopatru izraisīja konfliktu ar Romu. 32. gadā p.m.ē. [[Romas senāts]] atstādināja Antoniju no varas. 31. gadā kaujā pie Aktijas Oktaviāns sagrāva Antonija floti, bet pats Antonijs 1. augustā veica pašnāvību. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 28. novembris, plkst. 12.57
Marks Antonijs (Marcus Antonius, ~83-30 g.p.m.ē.) – karavadonis un politiķis Senajā Romā. 44. un 34. gadā ievēlēts par konsulu. Viens no tuvākajiem Cēzara līdzgaitniekiem. 43. gadā p.m.ē. kopā ar Oktaviānu un Lepidu izveidoja otro triumvirātu. Bija salaulājies ar Oktaviāna māsu Oktāviju. Pārvaldīja valsts austrumu provinces, karoja ar Partas valsti, iekaroja Armēniju. Viņa savienība ar Ēģiptes valdnieci Kleopatru izraisīja konfliktu ar Romu. 32. gadā p.m.ē. Romas senāts atstādināja Antoniju no varas. 31. gadā kaujā pie Aktijas Oktaviāns sagrāva Antonija floti, bet pats Antonijs 1. augustā veica pašnāvību.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 277. lpp.
