Atšķirības starp "Antonijs Marks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
  
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 277. lpp.
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 277. lpp.
 +
----
 +
* Crook J. A Legal Point about Mark Antony’s Will // The Journal of Roman Studies. — 1957. — Vol. 47, №  1/2 . — P. 36—38.
 +
* Crook J. A Negative Point about Mark Antony’s Will // L’Aniquité Classique. — 1989. — Т. 58. — P. 221—223.
 +
* Goldsworthy A. Antony and Cleopatra. — New Haven; London: Yale University Press, 2010. — 470 p p. — ISBN 978-0-300-16534-0.
 +
----
 +
* Белкин М.В. Цицерон и Марк Антоний: истоки конфликта // Исследования и публикации по истории античного мира / Под ред. Э. Д. Фролова. — СПб., 2002. — С. 133—162.
 +
* Смыков Е.В. Марк Антоний и политика clementia Caesaris // Античный мир и археология. — Саратов, 1990. — Вып. 7. — С. 56—65.
 +
* Смыков Е.В. Парфянский поход Марка Антония // Проблемы отечественной и всеобщей истории. — Саратов, 1987. — С. 111—120.
  
 
[[Kategorija:A]]
 
[[Kategorija:A]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 28. novembris, plkst. 13.08

Marks Antonijs (Marcus Antonius, ~83-30 g.p.m.ē.) – karavadonis un politiķis Senajā Romā. Antoniji bija viena no senākajām nobilitātes dzimtām. 44. un 34. gadā ievēlēts par konsulu. Viens no tuvākajiem Cēzara līdzgaitniekiem. 43. gadā p.m.ē. kopā ar Oktaviānu un Lepidu izveidoja otro triumvirātu. Bija salaulājies ar Oktaviāna māsu Oktāviju. Pārvaldīja valsts austrumu provinces, karoja ar Partas valsti, iekaroja Armēniju. Viņa savienība ar Ēģiptes valdnieci Kleopatru izraisīja konfliktu ar Romu. 32. gadā p.m.ē. Romas senāts atstādināja Antoniju no varas. 31. gadā kaujā pie Aktijas Oktaviāns sagrāva Antonija floti, bet pats Antonijs 1. augustā veica pašnāvību.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 277. lpp.

  • Crook J. A Legal Point about Mark Antony’s Will // The Journal of Roman Studies. — 1957. — Vol. 47, № 1/2 . — P. 36—38.
  • Crook J. A Negative Point about Mark Antony’s Will // L’Aniquité Classique. — 1989. — Т. 58. — P. 221—223.
  • Goldsworthy A. Antony and Cleopatra. — New Haven; London: Yale University Press, 2010. — 470 p p. — ISBN 978-0-300-16534-0.

  • Белкин М.В. Цицерон и Марк Антоний: истоки конфликта // Исследования и публикации по истории античного мира / Под ред. Э. Д. Фролова. — СПб., 2002. — С. 133—162.
  • Смыков Е.В. Марк Антоний и политика clementia Caesaris // Античный мир и археология. — Саратов, 1990. — Вып. 7. — С. 56—65.
  • Смыков Е.В. Парфянский поход Марка Антония // Проблемы отечественной и всеобщей истории. — Саратов, 1987. — С. 111—120.