Atšķirības starp "Antropoģenēze" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. decembris, plkst. 11.04

Antropoģenēze (no sgr. antropo + genesis – "cilvēka izcelšanās"; an. anthropogenesis (Human evolution), vc. Anthropogenesis (Stammesgeschichte des Menschen), fr. anthropogénésie, kr. антропогенез) – humanoīdu evolūcijas process, cilvēka kā atsevišķas sugas veidošanās no citiem hominīdiem. Antropoģenēzes izpētes galvenās problēmas ir izzināt robežu starp dzīvnieku un cilvēku, rekonstruēt cilvēces tiešo priekšteču ķēdi, cilvēka senumu un rašanās vietu, evolūcijas stadijas, rekonstruēt pirmo sabiedrību veidošanās procesa gaitu ar paleoantropoloģijas, antropoloģijas ģeoloģijas, primatoloģijas, evolucionārās morfoloģijas, embrioloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas, socioloģijas, filosofijas, ģenētikas, valodniecības u.c. zinātņu metodēm.

Vienkāršotā aina liecina, ka pirms ~15 000 000 gadu no kopējā cilvēkpērtiķu senču stumbra atdalījās cilvēkveidīgo dzimtas (hominīdu dzimta – hominidae) evolūcijas atzars. Šajā evolūcijas stadijā notika pāreja uz stāvusgaitu un priekšējo ekstremināšu atteikšanās no balstes funkcijas. Parādījās ramapiteki (ramapithecus) un keniapiteki (kenyapithecus). Tālākajā evlūcijas gaitā radās australopiteki. Par pamatkritērijiem ņemot sociālos (darbarīku izgatavošana, apmetnes) un morfoloģiskos (stāvusgaita, delnas adaptācija darbam, smadzeņu attīstība) kritērijus, par senāko pieņemts uzskatīt t.s. prasmīgo civēku, kas dzīvojis pirms ~3-2 000 000 gadiem. Tālākajā evolūcijas gaitā parādījās [[arhantropi (t.s. stāvusejošie cilvēki), kas izplatījās visā Eirāzijas kontinentā, un Neandertāles cilvēki, kas ir tiešie neoantropa jeb mūsdienu cilvēka priekšteči, līdz pirms ~40 000 gadu parādījās mūsdienu cilvēks (homo sapiens sapiens).

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 279.-280. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Cilvēces pirmsākumi - uzdevumi.lv