Atšķirības starp "Antropoģenēze" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Antropoģenēze''' (no sgr. ''antropo'' + ''genesis'' – "cilvēka izcelšanās"; an. ''anthropogenesis (Human evolution)'', vc. ''Anthropogenesis (Stammesgeschichte des Menschen)'', fr. ''anthropogénésie'', kr. ''антропогенез'') – humanoīdu evolūcijas process, cilvēka kā atsevišķas sugas veidošanās no citiem hominīdiem. Antropoģenēzes izpētes galvenās problēmas ir izzināt robežu starp dzīvnieku un cilvēku, rekonstruēt cilvēces tiešo priekšteču ķēdi, cilvēka senumu un rašanās vietu, evolūcijas stadijas, rekonstruēt pirmo sabiedrību veidošanās procesa gaitu ar [[paleoantropoloģija]]s, [[antropoloģija]]s ģeoloģijas, primatoloģijas, evolucionārās morfoloģijas, embrioloģijas, [[arheoloģija]]s, [[etnogrāfija]]s, socioloģijas, [[filosofija]]s, ģenētikas, valodniecības u.c. zinātņu metodēm.
 
'''Antropoģenēze''' (no sgr. ''antropo'' + ''genesis'' – "cilvēka izcelšanās"; an. ''anthropogenesis (Human evolution)'', vc. ''Anthropogenesis (Stammesgeschichte des Menschen)'', fr. ''anthropogénésie'', kr. ''антропогенез'') – humanoīdu evolūcijas process, cilvēka kā atsevišķas sugas veidošanās no citiem hominīdiem. Antropoģenēzes izpētes galvenās problēmas ir izzināt robežu starp dzīvnieku un cilvēku, rekonstruēt cilvēces tiešo priekšteču ķēdi, cilvēka senumu un rašanās vietu, evolūcijas stadijas, rekonstruēt pirmo sabiedrību veidošanās procesa gaitu ar [[paleoantropoloģija]]s, [[antropoloģija]]s ģeoloģijas, primatoloģijas, evolucionārās morfoloģijas, embrioloģijas, [[arheoloģija]]s, [[etnogrāfija]]s, socioloģijas, [[filosofija]]s, ģenētikas, valodniecības u.c. zinātņu metodēm.
  
Vienkāršotā aina liecina, ka pirms ~15 000 000 gadu no kopējā cilvēkpērtiķu senču stumbra atdalījās cilvēkveidīgo dzimtas (hominīdu dzimta – ''hominidae'') evolūcijas atzars. Šajā evolūcijas stadijā notika pāreja uz stāvusgaitu un priekšējo ekstremināšu atteikšanās no balstes funkcijas. Parādījās [[ramapiteki]] (''ramapithecus'') un keniapiteki (''kenyapithecus''). Tālākajā evlūcijas gaitā radās [[australopiteki]]. Par pamatkritērijiem ņemot sociālos (darbarīku izgatavošana, apmetnes) un morfoloģiskos (stāvusgaita, delnas adaptācija darbam, smadzeņu attīstība) kritērijus, par senāko pieņemts uzskatīt t.s. [[prasmīgais cilvēks|prasmīgo civēku]], kas dzīvojis pirms ~3-2 000 000 gadiem. Tālākajā evolūcijas gaitā parādījās [[arhantropi (t.s. stāvusejošie cilvēki), kas izplatījās visā Eirāzijas kontinentā, un [[Neandertāles cilvēki]], kas ir tiešie neoantropa jeb mūsdienu cilvēka priekšteči, līdz pirms ~40 000 gadu parādījās mūsdienu cilvēks (''homo sapiens sapiens'').
+
Vienkāršotā aina liecina, ka pirms ~15 000 000 gadu no kopējā cilvēkpērtiķu senču stumbra atdalījās cilvēkveidīgo dzimtas (hominīdu dzimta – ''hominidae'') evolūcijas atzars. Šajā evolūcijas stadijā notika pāreja uz stāvusgaitu un priekšējo ekstremināšu atteikšanās no balstes funkcijas. Tālākajā evlūcijas gaitā radās [[australopiteki]]. Klasifikācijā par pamatkritērijiem ņemot sociālos (darbarīku izgatavošana, apmetnes) un morfoloģiskos (stāvusgaita, delnas adaptācija darbam, smadzeņu attīstība) kritērijus, par senāko jau cilvēkveida būtni pieņemts uzskatīt t.s. prasmīgo civēku, kas dzīvojis pirms ~3-1 500 000 gadiem. Tālākajā evolūcijas gaitā parādījās arhantropi (t.s. stāvusejošie cilvēki), kas izplatījās visā Eirāzijas kontinentā, un Neandertāles cilvēki, kas ir tiešie neoantropa jeb mūsdienu cilvēka priekšteči, līdz pirms ~40 000 gadu parādījās mūsdienu cilvēks (''homo sapiens sapiens'').
  
 
'''Pamatlīnijas:'''
 
'''Pamatlīnijas:'''
* eģiptopitek – saptuveni pirms 35–30 000 000 gadu  
+
* eģiptopiteks – saptuveni pirms 35–30 000 000 gadu
* Afāras pērtiķcilvēks (''Australopithecus afarensis'') – aptuveni pirms 4–2 500 000 g.
+
* ramapiteks (''ramapithecus'')
* Āfrikas pērtiķcilvēks (''Australopithecus africanus'') – aptuveni pirms 3,5–1 500 000 g.
+
* keniapiteks (''kenyapithecus'')
 +
* australopiteki jeb pērtiķcilvēki
 +
** Afāras pērtiķcilvēks (''Australopithecus afarensis'') – aptuveni pirms 4–2 500 000 g.
 +
** Āfrikas pērtiķcilvēks (''Australopithecus africanus'') – aptuveni pirms 3,5–1 500 000 g.
 
* [[prasmīgais cilvēks]] (''Homo habilis'') – aptuveni pirms 3–1 500 000 g.
 
* [[prasmīgais cilvēks]] (''Homo habilis'') – aptuveni pirms 3–1 500 000 g.
 
* [[stāvusstaigājošais cilvēks]] (''Homo erectus'') – aptuveni pirms 1,6–200 000 g.
 
* [[stāvusstaigājošais cilvēks]] (''Homo erectus'') – aptuveni pirms 1,6–200 000 g.

Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. decembris, plkst. 11.17

Antropoģenēze (no sgr. antropo + genesis – "cilvēka izcelšanās"; an. anthropogenesis (Human evolution), vc. Anthropogenesis (Stammesgeschichte des Menschen), fr. anthropogénésie, kr. антропогенез) – humanoīdu evolūcijas process, cilvēka kā atsevišķas sugas veidošanās no citiem hominīdiem. Antropoģenēzes izpētes galvenās problēmas ir izzināt robežu starp dzīvnieku un cilvēku, rekonstruēt cilvēces tiešo priekšteču ķēdi, cilvēka senumu un rašanās vietu, evolūcijas stadijas, rekonstruēt pirmo sabiedrību veidošanās procesa gaitu ar paleoantropoloģijas, antropoloģijas ģeoloģijas, primatoloģijas, evolucionārās morfoloģijas, embrioloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas, socioloģijas, filosofijas, ģenētikas, valodniecības u.c. zinātņu metodēm.

Vienkāršotā aina liecina, ka pirms ~15 000 000 gadu no kopējā cilvēkpērtiķu senču stumbra atdalījās cilvēkveidīgo dzimtas (hominīdu dzimta – hominidae) evolūcijas atzars. Šajā evolūcijas stadijā notika pāreja uz stāvusgaitu un priekšējo ekstremināšu atteikšanās no balstes funkcijas. Tālākajā evlūcijas gaitā radās australopiteki. Klasifikācijā par pamatkritērijiem ņemot sociālos (darbarīku izgatavošana, apmetnes) un morfoloģiskos (stāvusgaita, delnas adaptācija darbam, smadzeņu attīstība) kritērijus, par senāko jau cilvēkveida būtni pieņemts uzskatīt t.s. prasmīgo civēku, kas dzīvojis pirms ~3-1 500 000 gadiem. Tālākajā evolūcijas gaitā parādījās arhantropi (t.s. stāvusejošie cilvēki), kas izplatījās visā Eirāzijas kontinentā, un Neandertāles cilvēki, kas ir tiešie neoantropa jeb mūsdienu cilvēka priekšteči, līdz pirms ~40 000 gadu parādījās mūsdienu cilvēks (homo sapiens sapiens).

Pamatlīnijas:

  • eģiptopiteks – saptuveni pirms 35–30 000 000 gadu
  • ramapiteks (ramapithecus)
  • keniapiteks (kenyapithecus)
  • australopiteki jeb pērtiķcilvēki
    • Afāras pērtiķcilvēks (Australopithecus afarensis) – aptuveni pirms 4–2 500 000 g.
    • Āfrikas pērtiķcilvēks (Australopithecus africanus) – aptuveni pirms 3,5–1 500 000 g.
  • prasmīgais cilvēks (Homo habilis) – aptuveni pirms 3–1 500 000 g.
  • stāvusstaigājošais cilvēks (Homo erectus) – aptuveni pirms 1,6–200 000 g.
  • Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis) – aptuveni pirms 200 000 – 30 000 g.
  • Kromaņonas cilvēks (Homo sapiens) – parādās aptuveni pirms 100 000 g.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 279.-280. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu