Atšķirības starp "Apanāža" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; fr. ''apanage'') jeb '''daliena''', '''iedaliena''' (kr. ''удел'') - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījuma veidā, ko Eiropas monarhijās no [[Kamerālīpašums|kamerālīpašuma]] piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; fr. ''apanage'') jeb '''daliena''', '''iedaliena''' (kr. ''удел'') - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījuma veidā, ko Eiropas monarhijās no [[Kamerālīpašums|kamerālīpašuma]] piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. | ||
| − | Apanāžas zemes (kr. ''удельные земли'') īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (''Удельное ведомство''). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 [[Desetīna|desetīnu]] zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja. | + | [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] pēc šī principa veidojās [[dalienu kņazistes]]. Apanāžas zemes (kr. ''удельные земли'') īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (''Удельное ведомство''). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 [[Desetīna|desetīnu]] zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[dalienu kņazistes]], [[lēņa valsts]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 13.58
Apanāža (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; fr. apanage) jeb daliena, iedaliena (kr. удел) - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījuma veidā, ko Eiropas monarhijās no kamerālīpašuma piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki.
Senajā Krievzemē pēc šī principa veidojās dalienu kņazistes. Apanāžas zemes (kr. удельные земли) īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (Удельное ведомство). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 desetīnu zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja.
Skat. arī: dalienu kņazistes, lēņa valsts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
