Atšķirības starp "Apanāža" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; fr. ''apanage'') jeb '''daliena''', '''iedaliena''' (kr. ''удел'') - uzturlīdzekļi | + | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; an ''apanage'', fr. ''apanage'', vc. ''Apanage'', kr. ''апанаж'') jeb '''daliena''', '''iedaliena''' (kr. ''удел'') - uzturlīdzekļi valdījuma veidā, ko Eiropas monarhijās no [[Kamerālīpašums|kamerālīpašuma]] piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. Pastāvēja divi ''apanāžas'' pamatveidi: |
| + | * Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta ''apanāža'', valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā. | ||
| + | * ''Apanāža'' tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad ''apanāžas'' lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi. | ||
| − | [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] pēc šī principa veidojās [[dalienu kņazistes]]. Apanāžas zemes (kr. ''удельные земли'') īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (''Удельное ведомство''). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 [[Desetīna|desetīnu]] zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja. | + | [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] pēc šī principa veidojās [[dalienu kņazistes]]. Apanāžas zemes (kr. ''удельные земли'') īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (''Удельное ведомство''). 05.04.1797. pārveidota par [[apanāžas muiža|apanāžas muižu]] sistēmu. Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 [[Desetīna|desetīnu]] zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja. |
Skat. arī: [[dalienu kņazistes]], [[lēņa valsts]] | Skat. arī: [[dalienu kņazistes]], [[lēņa valsts]] | ||
| 11. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.heraldica.org/topics/france/apanage.htm Apanages in the French Monarchy] | ||
| + | ---- | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18994 Удел - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18994 Удел - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18996 Удельные земли - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18996 Удельные земли - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 14.17
Apanāža (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; an apanage, fr. apanage, vc. Apanage, kr. апанаж) jeb daliena, iedaliena (kr. удел) - uzturlīdzekļi valdījuma veidā, ko Eiropas monarhijās no kamerālīpašuma piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. Pastāvēja divi apanāžas pamatveidi:
- Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta apanāža, valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā.
- Apanāža tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad apanāžas lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi.
Senajā Krievzemē pēc šī principa veidojās dalienu kņazistes. Apanāžas zemes (kr. удельные земли) īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (Удельное ведомство). 05.04.1797. pārveidota par apanāžas muižu sistēmu. Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 desetīnu zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja.
Skat. arī: dalienu kņazistes, lēņa valsts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
