Atšķirības starp "Atsevišķais Pleskavas brīvprātīgo korpuss" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 16.10

Ziemeļu brīvprātīgo armija (kr. Русская добровольческая Северная армия) - krievu "balto" brīvprātīgo armija 1918. gadā Ziemļrietumu guberņu teritorijā (Latvijā un Igaunijā).

1918. gada 9. oktobrī Vācijas armijas virspavēlniecība sagatavoja instrukcijas par krievu brīvprātīgo armijas organizēšanu Ziemeļrietumu guberņās. 10. oktobrī notika vācu un krievu pārstāvju apspriede: vācu pusi pārstāvēja majori fon Kleists, fon Treskovs (von Treskow) un fon Hammeršteins, bet krievu pusi - fon Rozenbergs, fon Heršelmans, Tarnovskis un B.Linde. Armijas organizēšanai nolēma pieaicināt bijušos impērijas armijas ģenerāļus Maļavinu, Vandamu un Simanski. Vervēšanas punkti darbojās Pleskavā, Valkā, Tērbatā, Rīgā, Liepājā un Tallinā. Vācu puse piešķīra 24 smagos un 6 vieglos lielgabalus, kā arī naudas summu organizēšanai.

Saformēja:

• Pleskavas atsevišķais korpuss (Отдельный Псковский русский добровольческий корпус) ģenerāļa Vandama vadībā;
• 1. divīzija ģenerāļa Simanska vadībā:
  • 1. Pleskavas pulks (1-й Псковский стрелковый добровольческий полк) - aptuveni 500 vīru;
  • 2. Ostrovas pulks (2-й Островский добровольческий полк) - aptuveni 300-500 vīru;
  • 3. Rēzeknes pulks (3-й Режецкий добровольческий полк) - aptuveni 300-500 vīru;
• 53. Volīnijas pulks (53-й Волынский стрелковый добровольческий полк) ieradies no Kijevas apakšpulkveža Vetrenko (Ветренко, Даниил Родионович) vadībā;
• Jaroslavļas pulks (Ярославский пехотный полк) ieradies no Kijevas;
• Ārējās apsardzes komanda (Отряд внешней охраны);
• Bruņotā vilciena komanda (paša vilciena nebija);
• Pleskavas artilērijas pulks (Псковский артиллерийский полк);

Uzzinot par "baltās" armijas veidošanu, tās pusē pārgāja virkne Sarkanās armijas daļu:

• kavalērijas eskadrons ritmeistara Bulak-Bulakoviča (Булак-Балахович, Станислав Никодимович) vadībā (200 zobeni, 2 lielgabali);
• Talabu arhipelāga kājnieku bataljons ritmeistara Permikina (Пермикин, Борис Сергеевич) vadībā (150 durkļi, 2 lielgabali);
• Peipusa ezera flotile (3 kuģīši) kapteiņa N.Neļidova (Нелидов, Дмитрий Дмитриевич) vadībā.
• Rēzeknes partizānu grupa pulkveža Afanasjeva vadībā (Партизанский отряд полковника Афанасьева).

Oktobra beigās armijā bija 3500 slikti ģērbti, slikti bruņoti un demoralizēti vīri. Novembra vidū tika nomainīta armijas vadība: komandieris pulkvedis fon Neffs (von Neff), štāba priekšnieks Vilhelms fon Rozenbergs, 1. korpusa (Псковский корпус) komandieris ģenerālmajors grāfs Pālens (Pahlen) - visi Krievijas vācbaltieši, - aizmuguri organizēja majors Krūzenšteins. Aptuveni 4550 vīri ar 8000 šautenēm, 44 ložmetējiem un 30 lielgabaliem.^[1]

Atsauces un piezīmes