Atšķirības starp "Atsevišķais studentu bataljons" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Atseviskais_bataljons_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Atseviskais_bataljons_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Atsevišķais studentu bataljons''' jeb '''3. atsevišķais bataljons''' - [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] 3. bataljons, izveidots 1919. gada 21. martā, pārformējot [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]]. Komplektēts pamatā no [[pilsonība]]s pārstāvjiem. Komandieri: | + | '''Atsevišķais studentu bataljons''' jeb '''3. atsevišķais bataljons''' - [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] 3. bataljons, izveidots 1919. gada 21. martā, pārformējot [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]]. Komplektēts pamatā no turīgās [[pilsonība]]s pārstāvjiem. Komandieri: |
* [[kapitans]] A.Galindoms (21.03.1919.-05.1919.) | * [[kapitans]] A.Galindoms (21.03.1919.-05.1919.) | ||
* pulkvedis-leitnants Pauls Bruņinieks (10.10.1919.- | * pulkvedis-leitnants Pauls Bruņinieks (10.10.1919.- | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Jau nākamajā dienā pēc bataljona nosaukuma iegūšanas piedalījās [[Bateru kauja|kaujā pie Bateru mājām]], tad 24. marta cīņās pie Klīves pusmuižas, bet pēc īsas atelpas ierakumos, Kaugurciema kaujā (18.05.). Piedalījās sadursmē pie Piņķiem (22.05.), 23. maijā iegāja zemessardzes ieņemtajā Rīgā. Tur visi bataljona karavīri pēc apsardzības ministra Vankina rīkojuma tika paaugstināti par leitnantiem un nosūtīja uz citām karaspēka daļām kā uzticamus un valstij lojālus kadru virsniekus, bet no palikušajiem karavīriem izveidota '''3. atsevišķā bataljona 1. (studentu) rota'''. Pašu bataljonu papildināja ar mobilizētajiem un 16.08.1919. vienība ieskaitīta [[Jelgavas kājnieku pulks|Jelgavas kājnieku pulkā]] kā tā 1. bataljons. | Jau nākamajā dienā pēc bataljona nosaukuma iegūšanas piedalījās [[Bateru kauja|kaujā pie Bateru mājām]], tad 24. marta cīņās pie Klīves pusmuižas, bet pēc īsas atelpas ierakumos, Kaugurciema kaujā (18.05.). Piedalījās sadursmē pie Piņķiem (22.05.), 23. maijā iegāja zemessardzes ieņemtajā Rīgā. Tur visi bataljona karavīri pēc apsardzības ministra Vankina rīkojuma tika paaugstināti par leitnantiem un nosūtīja uz citām karaspēka daļām kā uzticamus un valstij lojālus kadru virsniekus, bet no palikušajiem karavīriem izveidota '''3. atsevišķā bataljona 1. (studentu) rota'''. Pašu bataljonu papildināja ar mobilizētajiem un 16.08.1919. vienība ieskaitīta [[Jelgavas kājnieku pulks|Jelgavas kājnieku pulkā]] kā tā 1. bataljons. | ||
| − | Vienību atjaunoja 1919. gada 9, oktobrī, t.s. [[Bermontiāde]]s laikā. Uzsaukumu ar aicinājumu iestāties Studentu rotā 8. oktobra vakarā deva Latvijas Augstskolas organizācijas komisija. Idejas iniciators, tobrīd vēl kapteinis [[Zommers Fridrihs|F. Zommers]] 9. oktobrī laikraksta „Jaunākās Ziņas” pirmajā lapā publicēja uzsaukumu. Nākamajā dienā Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā 13 pieteicās ap 370 brīvprātīgo, lielākoties studenti, ierēdņi un skolnieki | + | Vienību atjaunoja 1919. gada 9, oktobrī, t.s. [[Bermontiāde]]s laikā. Uzsaukumu ar aicinājumu iestāties Studentu rotā 8. oktobra vakarā deva Latvijas Augstskolas organizācijas komisija. Idejas iniciators, tobrīd vēl kapteinis [[Zommers Fridrihs|F. Zommers]] 9. oktobrī laikraksta „Jaunākās Ziņas” pirmajā lapā publicēja uzsaukumu. Nākamajā dienā Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā 13 pieteicās ap 370 brīvprātīgo, lielākoties studenti, ierēdņi un skolnieki. 10. oktobra rītā, bataljons atkāpās no Pārdaugavas uz Vecrīgu. Pārejot Daugavu, bataljona virsnieki izlēma, ka pretēji saņemtajai Zemitāna pavēlei atstāt Rīgu, bataljona karavīri paliks pie Daugavas un nepildīs pavēli atkāpties. 10. oktobra pēcpusdienā bataljonu nomainīja 7. Siguldas kājnieku pulka apakšvienības (pavēlē minēti 373 bataljona kareivji, instruktori un virsnieki). Nākamajās dienās bataljons pilnā sastāvā uzsāka pastiprinātu apmācību un pildīja sardžu dienestu. Bataljonam bija īpašs statuss, un, tam atrodoties Rīgā, tas netika iekļauts nevienā citā karaspēka apakšvienībā. |
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. jūnijs, plkst. 21.50
Atsevišķais studentu bataljons jeb 3. atsevišķais bataljons - Latviešu atsevišķās brigādes 3. bataljons, izveidots 1919. gada 21. martā, pārformējot Atsevišķo studentu rotu. Komplektēts pamatā no turīgās pilsonības pārstāvjiem. Komandieri:
- kapitans A.Galindoms (21.03.1919.-05.1919.)
- pulkvedis-leitnants Pauls Bruņinieks (10.10.1919.-
Jau nākamajā dienā pēc bataljona nosaukuma iegūšanas piedalījās kaujā pie Bateru mājām, tad 24. marta cīņās pie Klīves pusmuižas, bet pēc īsas atelpas ierakumos, Kaugurciema kaujā (18.05.). Piedalījās sadursmē pie Piņķiem (22.05.), 23. maijā iegāja zemessardzes ieņemtajā Rīgā. Tur visi bataljona karavīri pēc apsardzības ministra Vankina rīkojuma tika paaugstināti par leitnantiem un nosūtīja uz citām karaspēka daļām kā uzticamus un valstij lojālus kadru virsniekus, bet no palikušajiem karavīriem izveidota 3. atsevišķā bataljona 1. (studentu) rota. Pašu bataljonu papildināja ar mobilizētajiem un 16.08.1919. vienība ieskaitīta Jelgavas kājnieku pulkā kā tā 1. bataljons.
Vienību atjaunoja 1919. gada 9, oktobrī, t.s. Bermontiādes laikā. Uzsaukumu ar aicinājumu iestāties Studentu rotā 8. oktobra vakarā deva Latvijas Augstskolas organizācijas komisija. Idejas iniciators, tobrīd vēl kapteinis F. Zommers 9. oktobrī laikraksta „Jaunākās Ziņas” pirmajā lapā publicēja uzsaukumu. Nākamajā dienā Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā 13 pieteicās ap 370 brīvprātīgo, lielākoties studenti, ierēdņi un skolnieki. 10. oktobra rītā, bataljons atkāpās no Pārdaugavas uz Vecrīgu. Pārejot Daugavu, bataljona virsnieki izlēma, ka pretēji saņemtajai Zemitāna pavēlei atstāt Rīgu, bataljona karavīri paliks pie Daugavas un nepildīs pavēli atkāpties. 10. oktobra pēcpusdienā bataljonu nomainīja 7. Siguldas kājnieku pulka apakšvienības (pavēlē minēti 373 bataljona kareivji, instruktori un virsnieki). Nākamajās dienās bataljons pilnā sastāvā uzsāka pastiprinātu apmācību un pildīja sardžu dienestu. Bataljonam bija īpašs statuss, un, tam atrodoties Rīgā, tas netika iekļauts nevienā citā karaspēka apakšvienībā.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 4962. fonds: Studentu bataljona dokumenti
- Krīpens A. Studentu rotas kauju gaitas. // Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
- Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. // Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
- Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. // Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 269.-270. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Vietējās ziņas. Latviešu studenti Latvijas armijā. // Jaunākās ziņas. 22.12.1918., 5. lpp.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
Resursi internetā par šo tēmu
- Kārlis Dambītis. Studenti Latvijas Atbrīvošanas karā: Studentu bataljona piemērs. // LU Raksti: Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga, 2012. 66.-75. lpp. ISSN 14072157 ISBN 9789984455969
- Atsevišķā studentu rota // historia.lv
- Kalpaka bataljona gaitas
- Latvijas Neatkarības bataljons. // historia.lv
- Saiva G. Latvijas valsts un tās vīri- Studentu rota - sākums. // Latvijas Vēstnesis , Nr. 270 , 17.09.1998.
- Ozoliņš A. Atsevišķās studentu rotas kara ceļi.
- Studentu korporāciju prezidiju konvents : vēsture
- Studentu rota un bataljons - LU stāsti
