Atsevišķais studentu bataljons

Atsevišķais studentu bataljons jeb 3. atsevišķais bataljons - Latviešu atsevišķās brigādes 3. bataljons, izveidots 1919. gada 21. martā, pārformējot Atsevišķo studentu rotu. Komplektēts pamatā no turīgās pilsonības pārstāvjiem. Komandieri:

kapitans A.Galindoms (21.03.1919.-05.1919.)
pulkvedis-leitnants Pauls Bruņinieks (10.10.1919.-

Jau nākamajā dienā pēc bataljona nosaukuma iegūšanas piedalījās kaujā pie Bateru mājām, tad 24. marta cīņās pie Klīves pusmuižas, bet pēc īsas atelpas ierakumos, Kaugurciema kaujā (18.05.). Piedalījās sadursmē pie Piņķiem (22.05.), 23. maijā iegāja zemessardzes ieņemtajā Rīgā. Tur visi bataljona karavīri pēc apsardzības ministra Vankina rīkojuma tika paaugstināti par leitnantiem un nosūtīja uz citām karaspēka daļām kā uzticamus un valstij lojālus kadru virsniekus, bet no palikušajiem karavīriem izveidota 3. atsevišķā bataljona 1. (studentu) rota. Pašu bataljonu papildināja ar mobilizētajiem un 16.08.1919. vienība ieskaitīta Jelgavas kājnieku pulkā kā tā 1. bataljons.

Vienību atjaunoja 1919. gada 9, oktobrī, t.s. Bermontiādes laikā. Uzsaukumu ar aicinājumu iestāties Studentu rotā 8. oktobra vakarā deva Latvijas Augstskolas organizācijas komisija. Idejas iniciators, tobrīd vēl kapteinis F. Zommers 9. oktobrī laikraksta „Jaunākās Ziņas” pirmajā lapā publicēja uzsaukumu. Nākamajā dienā Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā 13 pieteicās ap 370 brīvprātīgo, lielākoties studenti, ierēdņi un skolnieki. 10. oktobra rītā, bataljons atkāpās no Pārdaugavas uz Vecrīgu. Pārejot Daugavu, bataljona virsnieki izlēma, ka pretēji saņemtajai Zemitāna pavēlei atstāt Rīgu, bataljona karavīri paliks pie Daugavas un nepildīs pavēli atkāpties. 10. oktobra pēcpusdienā bataljonu nomainīja 7. Siguldas kājnieku pulka apakšvienības (pavēlē minēti 373 bataljona kareivji, instruktori un virsnieki). Nākamajās dienās bataljons pilnā sastāvā uzsāka pastiprinātu apmācību un pildīja sardžu dienestu. Par bataljona adjutantu iecēla virsleitnantu Aleksandru Grundmani, par bataljona saimniecības pārzini kļuva virsleitnants Vilis Vagars; par 1. rotas komandieri iecēla leitnantu Ozolu, par 2. rotas komandieri – virsleitnantu Cekuliņu, bet par I3. rotas komandieri – virsleitnantu Jēkabu Lējēju. Kā atsevišķu 4. rotu izveidoja t.s. Kara zēnu rotu, kurā no 21. oktobra līdz 6. novembrim kopumā iesauca 120 zēnus vecumā no 12 līdz 18 gadiem. 28. oktobrī ar atpakaļejošu datumu – 9. oktobri – bataljona 1. rotā ieskaitīja Ministru prezidentu Kārli Ulmani, bet 1. rotā ieskaitīja ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu (tas bija simbolisks žests, jo valdības pārstāvji, protams, negrasījās karot ar ieroci rokās). Bataljonam bija īpašs statuss, un, tam atrodoties Rīgā, tas netika iekļauts nevienā citā karaspēka apakšvienībā. Bataljonā kopumā saformēja trīs kaujas rotas, vienu Kara zēnu rotu, ložmetēju vadu, sakaru komandu, saimniecības komandu un štābu. Personālsastāvs šādā sastāvā pastāvēja līdz pat decembra vidum, kad no dienesta atvaļināja pirmos brīvprātīgos, tos aizvietojot ar nupat iesauktajiem Vidzemes un atbrīvotās Kurzemes un Zemgales mobilizētajiem.

Literatūra un avoti par šo tēmu

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 4962. fonds: Studentu bataljona dokumenti
Krīpens A. Studentu rotas kauju gaitas. // Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. // Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. // Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 269.-270. lpp. ISBN 9984-00-395-7
Vietējās ziņas. Latviešu studenti Latvijas armijā. // Jaunākās ziņas. 22.12.1918., 5. lpp.

Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.

Resursi internetā par šo tēmu

Atsevišķais studentu bataljons

Literatūra un avoti par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt