Bēbelis Ferdinands Augusts

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 18. februāris, plkst. 14.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts Bēbelis

Augusts Bēbelis (August Bebel, 1840.-13.08.1913.) - politiķis Vācijas impērijā, marksists, viens no Vācu sociāldempkrātiskās strādnieku partijas dibinātājiem. Dzimis 1840. gada 22. februārī Ķelnē. Tēvs bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās (tēvs mira, kad Augusts bija 3 gadus vecs, māte drīz apprecējās ar cietuma uzraugu un ģimene pārcēlās uz dzīvi cietumā. 1853. gadā nomira viņa māte, un pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku. 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk airaudamies ar sociālās vienlīdzības idejām. 1865. gadā Vilhelma Libknehta ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, strādnieku savienību pastāvīgās padomes loceklis un 1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts Reihstāgā (kur kā deputāts bija visu atlikušo mūžu). 1869. gadā viņš piedalījās Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dibināšanā. Vācijas-Francijas kara laikā viņš uzstājās pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts valsts nodevībā un uz 2 gadiem ieslodzīts cietumā. Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija vēsturiskais materiālisms. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās dokrtīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām šķirām kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja maltusismam un revizionismam.


Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 44.-45. lpp.
  • Bēbelis A. Sieviete un sociālisms. – Rīga, 1912.

Resursi internetā par šo tēmu