Bīlmanis Alfreds

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 27. decembris, plkst. 21.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alfreds Bīlmanis (1887.-1948.) - Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, vēsturnieks.

Dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā (tēvs - Kristaps, māte - Anna, dzim. Balode). 1905. gadā absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju. 1910. gadā absolvējis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Klausījies papildus kursu Strasburgas universitātē Vācijā. Ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc Lex Salica" ieguvis Dr.Phil. grādu Viļņas universitātē. No 1908. gada sāka publicēties. Laikā no 1910. līdz 1911. gadam bija obligātajā karadienestā, atvaļināts pēc rezerves virsnieka pakāpes iegūšanas. No 1912. gada skolotājs vidusskolā Erivaņā, 1914. gada sākumā norīkots par direktoru reālskolā Krasnostavā (Volīnijas gb.). 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā - 3. vezumnieku bataljona 14. kara transporta vada komandieris, septembrī paaugstināts par 14. kara transporta komandieri. No 1915. gada janvāra līdz maijam - etapa-transporta daļas lietvedības pārzinis 5. armijas štābā. No maija līdz augustam - 12. armijas stābā, pēc tam 6. armijas štābā. No 1916. gada jūnija līdz oktobrim gvardes karaspēka štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник войск гвардии" redaktors, turpmāk Sevišķās armijas štāba Inženieru daļas lietvedības pārzinis, štāba tipogrāfijas pārzinis un laikraksta "Вестник особой армии" redaktors.

Pēc kara pieņēmis kristījies katolicismā.

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • LVVA, 2570. f., 14. apr., 145. l.

Resursi internetā par šo tēmu