Atšķirības starp "Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Ārējās saites)
m
46. rindiņa: 46. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
'''Pēteris Ernsts fon Bīrons''' (''Peter Ernst von Biron'', 1724.-1800.) – [[grāfs]], otrais un pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] un [[Bīrona Benigna Gotlība fon|Benignas Gotlības]] ģimenē. 1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem [[Anna I, Krievijas imperatore|imperatores Annas]] padomniekiem. 1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgardes apakšpulkvedi. Saņēmis Polijas karalistes Baltā ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis. 1763. gada 22. janvārī Bīroni atgriezās hercogistē. Kaut arī juridiski hercogistes [[monarhs]] bija viņa tēvs, reālais valdnieks jau bija Pēteris, par ko liecina tas, ka viņš parakstījis lielāko daļu no tā laika valsts dokumentiem. 1765. gada 15. oktobrī princis Pēteris salaulājas ar Valdekas princesi Luīzi Karolīnu (1748.-1782.). 1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai. 1774. gada 6. martā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. ''Юсупова Евдокия'', 1743.-1780.), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu). 1779. gada 24. oktobrī hercogs Pēteris slepeni salaulājas ar [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu]] (kāzas notika 1779. gada 6. novembrī [[Mītava]]s pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). Bija savam laikam ļoti labi izglītots, interesējās par zinātni un kultūru. Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās virkni īpašumu. 1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu. 1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas (''Academia Petrina'') dibināšanas akts.1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|padomes]] ziņā, kaut arī ārpolitiskā situācija bija vairāk nekā saspringta un visi  deva hercogam padomu nevis izklaidēties, bet glābt zemi. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa [[Lords|lorda]] Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos [[Muižniecība|muižniekus]] [[Seims|Seima]] tiesā). [[Žečpospoļita]], līdz ar to arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]], [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]] un [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]], cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Saprotot situācijas bezcerīgumu, hercogs iegādājās virkni īpašumu Bohēmijā un pili Berlīnē ''Unter den Linden'' (kurā vēlāk atradās Krievijas impērijas un [[PSRS]] vēstniecības), sākot izvest sev piederošo kustamo mantu no Kurzemes. 1795. gadā pēc t.s. ''Trešās'' Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru [[Žečpospoļita]]s [[karalis|karaļa]] vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas impērija. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas [[Imperators|imperatora]] tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] solījumu par zināmu kompensāciju (pensiju) par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz savu Sagānas hercogisti. Turpmākos gadus hercogs ar trim vecākajām meitām uzturējās vai nu Sagānas pilī, vai savā Bohēmijas Nāhodas pilī, savukārt Doroteja ar jaunāko meitu  vairāk uzturējās savā rezidencē Lēbihavā. 1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris mira Gelenavas muižā, netālu no Nāhodas, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.
+
'''Pēteris Ernsts fon Bīrons''' (''Peter Ernst von Biron'', 1724.-1800.) – [[grāfs]], otrais un pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] un [[Bīrona Benigna Gotlība fon|Benignas Gotlības]] ģimenē. 1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem [[Anna I, Krievijas imperatore|imperatores Annas]] padomniekiem. 1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgardes apakšpulkvedi. Saņēmis Polijas karalistes Baltā ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis. 1763. gada 22. janvārī Bīroni atgriezās hercogistē. Kaut arī juridiski hercogistes [[monarhs]] bija viņa tēvs, reālais valdnieks jau bija Pēteris, par ko liecina tas, ka viņš parakstījis lielāko daļu no tā laika valsts dokumentiem. 1765. gada 15. oktobrī princis Pēteris salaulājas ar Valdekas princesi Luīzi Karolīnu (1748.-1782.). 1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai. 1774. gada 6. martā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. ''Юсупова Евдокия'', 1743.-1780.), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu). 1779. gada 24. oktobrī hercogs Pēteris slepeni salaulājas ar [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu]] (kāzas notika 1779. gada 6. novembrī [[Mītava]]s pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). Bija savam laikam ļoti labi izglītots, interesējās par zinātni un kultūru. Kaislīgs mākslas kolekcionārs, Rundāles pilī atradās Rembranta glezna “Simeons un Anna templī”, kas tagad atrodas ''Kunsthalle'' Hamburgā un Meinderta Hobemas glezna “Ūdensdzirnavas”, kas tagad apskatāma Drēzdenes gleznu galerijā. Gleznu vairums pēc 1795. gada tika pārvests uz Sagānas pili Silēzijā un pamazām sadalīts starp mantiniekiem, kā arī izpārdots Parīzē 1899. gadā. Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās virkni īpašumu. 1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu. 1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas (''Academia Petrina'') dibināšanas akts.1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|padomes]] ziņā, kaut arī ārpolitiskā situācija bija vairāk nekā saspringta un visi  deva hercogam padomu nevis izklaidēties, bet glābt zemi. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa [[Lords|lorda]] Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos [[Muižniecība|muižniekus]] [[Seims|Seima]] tiesā). [[Žečpospoļita]], līdz ar to arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]], [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]] un [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]], cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Saprotot situācijas bezcerīgumu, hercogs iegādājās virkni īpašumu Bohēmijā un pili Berlīnē ''Unter den Linden'' (kurā vēlāk atradās Krievijas impērijas un [[PSRS]] vēstniecības), sākot izvest sev piederošo kustamo mantu no Kurzemes. 1795. gadā pēc t.s. ''Trešās'' Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru [[Žečpospoļita]]s [[karalis|karaļa]] vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas impērija. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas [[Imperators|imperatora]] tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] solījumu par zināmu kompensāciju (pensiju) par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz savu Sagānas hercogisti. Turpmākos gadus hercogs ar trim vecākajām meitām uzturējās vai nu Sagānas pilī, vai savā Bohēmijas Nāhodas pilī, savukārt Doroteja ar jaunāko meitu  vairāk uzturējās savā rezidencē Lēbihavā. 1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris mira Gelenavas muižā, netālu no Nāhodas, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. februāris, plkst. 19.20

Pēteris
Peter von Biron.jpg
valda

1764.-18.03.1795.

investitūra 03.01.1765.
hercogs 25.11.1769.-18.03.1795.
Sievas
  • 1765.-1772. - Luīze Karolīna
  • 1774.-1778. - Jevdokija Jusupova
  • 1779.-1800. - Doroteja
Bērni
  • dēls (1766.)
  • Vilhelmīne Katrīna Friderike Benigna (1781.-1839.)
  • Marija Luize Paulīne (1782.-1845.)
  • Johanna Katarīna (1783.-1876.)
  • Pēteris (1787.-1790.)
  • Šarlote Friderike (1789.-1791.)
  • Doroteja (1793.-1862.)
dzimta Bīronu dinastija
Tēvs Ernsts Johans fon Bīrons
Māte Benigna Gotlība fon Trota-Treidena
Dzimis 15.02.1724. Mītavā, Kavalieru namā
Miris 13.01.1800. Gellenavā

Pēteris Ernsts fon Bīrons (Peter Ernst von Biron, 1724.-1800.) – grāfs, otrais un pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no Bīronu dinastijas. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, Kurzemes un zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības ģimenē. 1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo Krievijas impērijā (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem imperatores Annas padomniekiem. 1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgardes apakšpulkvedi. Saņēmis Polijas karalistes Baltā ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis. 1763. gada 22. janvārī Bīroni atgriezās hercogistē. Kaut arī juridiski hercogistes monarhs bija viņa tēvs, reālais valdnieks jau bija Pēteris, par ko liecina tas, ka viņš parakstījis lielāko daļu no tā laika valsts dokumentiem. 1765. gada 15. oktobrī princis Pēteris salaulājas ar Valdekas princesi Luīzi Karolīnu (1748.-1782.). 1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai. 1774. gada 6. martā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. Юсупова Евдокия, 1743.-1780.), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu). 1779. gada 24. oktobrī hercogs Pēteris slepeni salaulājas ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu (kāzas notika 1779. gada 6. novembrī Mītavas pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). Bija savam laikam ļoti labi izglītots, interesējās par zinātni un kultūru. Kaislīgs mākslas kolekcionārs, Rundāles pilī atradās Rembranta glezna “Simeons un Anna templī”, kas tagad atrodas Kunsthalle Hamburgā un Meinderta Hobemas glezna “Ūdensdzirnavas”, kas tagad apskatāma Drēzdenes gleznu galerijā. Gleznu vairums pēc 1795. gada tika pārvests uz Sagānas pili Silēzijā un pamazām sadalīts starp mantiniekiem, kā arī izpārdots Parīzē 1899. gadā. Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās virkni īpašumu. 1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu. 1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas (Academia Petrina) dibināšanas akts.1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi padomes ziņā, kaut arī ārpolitiskā situācija bija vairāk nekā saspringta un visi deva hercogam padomu nevis izklaidēties, bet glābt zemi. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa lorda Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar grāfu Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos muižniekus Seima tiesā). Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Saprotot situācijas bezcerīgumu, hercogs iegādājās virkni īpašumu Bohēmijā un pili Berlīnē Unter den Linden (kurā vēlāk atradās Krievijas impērijas un PSRS vēstniecības), sākot izvest sev piederošo kustamo mantu no Kurzemes. 1795. gadā pēc t.s. Trešās Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas impērija. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II solījumu par zināmu kompensāciju (pensiju) par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz savu Sagānas hercogisti. Turpmākos gadus hercogs ar trim vecākajām meitām uzturējās vai nu Sagānas pilī, vai savā Bohēmijas Nāhodas pilī, savukārt Doroteja ar jaunāko meitu vairāk uzturējās savā rezidencē Lēbihavā. 1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris mira Gelenavas muižā, netālu no Nāhodas, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.


Priekštecis:
Ernsts Johans
Kurzemes un Zemgales hercogs
1769.-1795.
Pēctecis:
Katrīna II


Literatūra

  • Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992.

  • Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
  • Christoph Hermann von Manstein. Memoirs. - London, 1856
  • Claudius Rondeau. Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892

  • Hugo Weczerka. Handbuch der historischen Stätten Schlesien. - Stuttgart 1977

Ārējās saites