Atšķirības starp "Babefs Grakhs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Grakhs Babefs''' (''Babeuf''), īstajā vārdā | + | '''Grakhs Babefs''' (''Gracchus Babeuf''), īstajā vārdā '''Fransuā Nojels Babefs''' (François Noël Babeuf, 1760-1797) – viens no [[Lielā Franču Revolūcija|Lielās Francijas revolūcijas]] vadoņiem, |
| − | Vadīja t.s. [[Babefisti|babefistus]], kuru sauklis bija "vienlīdzības vārdā". 1796. gadā plānoja sacelšanos pret Direktoriju, taču sazvērestība tika atklāta, pats Babefs sodīts ar nāvi. | + | Dzimis 1760. gada 23. novembrī Sentnisē (''Saint-Nicaise''), Ziemeļfrancijā. Iztiku pelnīja kā notāra sekretārs, kopš 1781. gada rakstvedis arhīvā. 1782. gadā apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Ruā (''Roye''), kur nodzīvoja līdz 1792. gadam. [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] ideju ietekmē kļuva par pārliecinātu sociālistu, 1785. gadā nāca klajā ar t.s. "kolektīvo fermu" projektu. Ņēma aktīvu dalību revolūcijā. 1789. ieradās Parīzē, nodibinot sakarus ar galvaspilsētas politiķiem. Pārliecināts republikānis. 1792. gadā ievēlēts Sommas departamenta Ģenerālpadomē. Kopš 1793. gada strādāja Parīzes pašvaldībā (t.s. [[Parīzes komūna (1792)|Parīzes komūna]]), vadīja pārtikas sagādes departamentu. Vadīja t.s. [[Babefisti|babefistus]], kuru sauklis bija "vienlīdzības vārdā". Revolūcijas vadoņu un grupējumu savstarpējās intrigās un cīņās vairākkārt arestēts. 1796. gadā plānoja sacelšanos pret Direktoriju, taču sazvērestība tika atklāta, pats Babefs sodīts ar nāvi – viņu 1797. gada 27. maijā giljotinēja. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Mihelss Roberts. Partijiskuma socioloģija. - AGB: Rīga, 2004. ISBN 9984-663-67-1 | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 17. septembris, plkst. 14.38
Grakhs Babefs (Gracchus Babeuf), īstajā vārdā Fransuā Nojels Babefs (François Noël Babeuf, 1760-1797) – viens no Lielās Francijas revolūcijas vadoņiem,
Dzimis 1760. gada 23. novembrī Sentnisē (Saint-Nicaise), Ziemeļfrancijā. Iztiku pelnīja kā notāra sekretārs, kopš 1781. gada rakstvedis arhīvā. 1782. gadā apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Ruā (Roye), kur nodzīvoja līdz 1792. gadam. Ruso ideju ietekmē kļuva par pārliecinātu sociālistu, 1785. gadā nāca klajā ar t.s. "kolektīvo fermu" projektu. Ņēma aktīvu dalību revolūcijā. 1789. ieradās Parīzē, nodibinot sakarus ar galvaspilsētas politiķiem. Pārliecināts republikānis. 1792. gadā ievēlēts Sommas departamenta Ģenerālpadomē. Kopš 1793. gada strādāja Parīzes pašvaldībā (t.s. Parīzes komūna), vadīja pārtikas sagādes departamentu. Vadīja t.s. babefistus, kuru sauklis bija "vienlīdzības vārdā". Revolūcijas vadoņu un grupējumu savstarpējās intrigās un cīņās vairākkārt arestēts. 1796. gadā plānoja sacelšanos pret Direktoriju, taču sazvērestība tika atklāta, pats Babefs sodīts ar nāvi – viņu 1797. gada 27. maijā giljotinēja.
Literatūra par šo tēmu
- Mihelss Roberts. Partijiskuma socioloģija. - AGB: Rīga, 2004. ISBN 9984-663-67-1
