Atšķirības starp "Bages af Bū" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Barons|baroni]] '''Bages af Bū''' (zv. ''Baron Bagge af Boo'', kr. ''Багге аф Боо''), latviešu literatūrā arī '''Bages af Bo''' - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | [[Barons|baroni]] '''Bages af Bū''' (zv. ''Baron Bagge af Boo'', kr. ''Багге аф Боо''), latviešu literatūrā arī '''Bages af Bo''' - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | ||
| − | Senākais dzimtas pārstāvis ir Tords Bage (''Thord Bagge''), kurš bija Dānijas armijas kapteinis un piedalījies Stokholmas aplenkumā, taču 1522. gadā pārgājis Zviedrijas dienestā, kļuvis par Vipuri (Viborgas) pils komandantu. Tā dēls Jakobs Bage (1502.-1577.) tika kā [[brīvkungs]] tika uzņemts bruņniecībā (1556.), Zviedrijas admirālis, komandējis kaujā pie Bornholmas (1563.), kur sagūstījis 3 dāņu kuģus (tāpēc dzimtas ģerboņa klainodā trīs Dānijas karodziņi). 1573. gadā dzimtas ģerbonis tika papildināts ar sarkanu lauku un 3 sudraba lielgaballodēm. XVII gs. iegūstot dzimtīpašumu Skonē, ģimene sāka saukties Bages no Bū. Pēc 1600. gada lielākā daļa dzimtas pārcēlās uz Vāciju, Saksiju. XVIII gs. sākumā Saksijas dragūnu virsnieks Karls Bage af Bū nopirka vairākas muižas Kurzemē, kur 1731. gadā tika imatrikulēts Piltenes bruņniecībā, | + | Senākais dzimtas pārstāvis ir Tords Bage (''Thord Bagge''), kurš bija Dānijas armijas kapteinis un piedalījies Stokholmas aplenkumā, taču 1522. gadā pārgājis Zviedrijas dienestā, kļuvis par Vipuri (Viborgas) pils komandantu. Tā dēls Jakobs Bage (1502.-1577.) tika kā [[brīvkungs]] tika uzņemts bruņniecībā (1556.), Zviedrijas admirālis, komandējis kaujā pie Bornholmas (1563.), kur sagūstījis 3 dāņu kuģus (tāpēc dzimtas ģerboņa klainodā trīs Dānijas karodziņi). 1573. gadā dzimtas ģerbonis tika papildināts ar sarkanu lauku un 3 sudraba lielgaballodēm. XVII gs. iegūstot dzimtīpašumu Skonē, ģimene sāka saukties Bages no Bū. Pēc 1600. gada lielākā daļa dzimtas pārcēlās uz Vāciju, Saksiju. XVIII gs. sākumā Saksijas dragūnu virsnieks Karls Bage af Bū nopirka vairākas muižas Kurzemē, kur 1731. gadā tika imatrikulēts Piltenes bruņniecībā, 1819. gadā pildenes matrikula tika apvienota ar [[Kurzemes bruņniecības matrikula|Kurzemes bruņniecības matrikulu]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīnsdurbes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīnsdurbes u.c. [[muiža]]s. | ||
| − | ==== Literatūra par | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Alexander Lernet-Holenia. Baron Bagge. - Skrifola, 1963 - 128 s. | * Alexander Lernet-Holenia. Baron Bagge. - Skrifola, 1963 - 128 s. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.27
baroni Bages af Bū (zv. Baron Bagge af Boo, kr. Багге аф Боо), latviešu literatūrā arī Bages af Bo - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Senākais dzimtas pārstāvis ir Tords Bage (Thord Bagge), kurš bija Dānijas armijas kapteinis un piedalījies Stokholmas aplenkumā, taču 1522. gadā pārgājis Zviedrijas dienestā, kļuvis par Vipuri (Viborgas) pils komandantu. Tā dēls Jakobs Bage (1502.-1577.) tika kā brīvkungs tika uzņemts bruņniecībā (1556.), Zviedrijas admirālis, komandējis kaujā pie Bornholmas (1563.), kur sagūstījis 3 dāņu kuģus (tāpēc dzimtas ģerboņa klainodā trīs Dānijas karodziņi). 1573. gadā dzimtas ģerbonis tika papildināts ar sarkanu lauku un 3 sudraba lielgaballodēm. XVII gs. iegūstot dzimtīpašumu Skonē, ģimene sāka saukties Bages no Bū. Pēc 1600. gada lielākā daļa dzimtas pārcēlās uz Vāciju, Saksiju. XVIII gs. sākumā Saksijas dragūnu virsnieks Karls Bage af Bū nopirka vairākas muižas Kurzemē, kur 1731. gadā tika imatrikulēts Piltenes bruņniecībā, 1819. gadā pildenes matrikula tika apvienota ar Kurzemes bruņniecības matrikulu. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīnsdurbes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Alexander Lernet-Holenia. Baron Bagge. - Skrifola, 1963 - 128 s.
