Bailo

Bailo (it. bailo, Bailo Veneto) - saīsinājums no Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie - "Venēcijas legāts Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par Osmaņu impērijas aktivitātēm). Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, baijo statuss varēja ļoti sekmēt personas karjeru un ietekmi, un bija cienījamākais un iekārojamākais postenis Venēcijas diplomātiskajā dienestā. Ja parasti sūtņus misijai iecēla Venēcijas Senāts, tad bailo izraudījās Lielā Padome, un vēlēšanās bja jāpiedalās vismaz 1200 tās locekļiem.

Обычно послы назначались Сенатом, однако байло избирал Большой Совет, причем в выборах должно было принять участие не менее тысячи двухсот членов Совета.