Atšķirības starp "Baranovi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow'', kr. ''фон Баранов'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. | baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow'', kr. ''фон Баранов'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. | ||
| − | Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. XVI gs. beigās viens no Baranoviem, Joans, pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (''Gotthard von Baranow''), kurš 1686. saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas [[Landrāts|landrāti]], dzimtas īpašumā bijušas Vecas (''Waatz''), Peningas (''Peningi''), Lielletigalas (''Gross Lehtigall''), Rabiferas (''Rabbifer'') u.c. muižas. [[Īstenais valsts padomnieks]] Johans fon Baranovs (''Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф)'', 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa | + | Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. XVI gs. beigās viens no Baranoviem, Joans, pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (''Gotthard von Baranow''), kurš 1686. saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas [[Landrāts|landrāti]], dzimtas īpašumā bijušas Vecas (''Waatz''), Peningas (''Peningi''), Lielletigalas (''Gross Lehtigall''), Rabiferas (''Rabbifer'') u.c. muižas. [[Īstenais valsts padomnieks]] Johans fon Baranovs (''Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф)'', 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha [[Adlerbergi|fon Adlerberga]] vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. septembris, plkst. 10.31
baroni un grāfi fon Baranovi (vc. von Baranow, kr. фон Баранов) - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs.
Senākais sencis bijis kāds tatāru murza, kurš pārgājis ar saviem laudīm Maskavijas dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. XVI gs. beigās viens no Baranoviem, Joans, pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (Gotthard von Baranow), kurš 1686. saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas landrāti, dzimtas īpašumā bijušas Vecas (Waatz), Peningas (Peningi), Lielletigalas (Gross Lehtigall), Rabiferas (Rabbifer) u.c. muižas. Īstenais valsts padomnieks Johans fon Baranovs (Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф), 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha fon Adlerberga vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma grāfa titulu.
