Atšķirības starp "Barbaru tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(23 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Barbaru tiesības''' (''Leges barbarorum'') - [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu paražu tiesību [[kodifikācija]]s laikā no V līdz XI gs. Rietumeiropā, bijušās [[Rietumromas impērija]]s teritorijā. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Tika dēvētas latīņu vārdā ''Lex'' ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, ''Lex Saxonum'' - "Sakšu likums". Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. ''правда'' - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml.
+
'''Barbaru tiesības''' (''Leges barbarorum'') - [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību [[kodifikācija]]s pēc [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] parauga, laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās [[Rietumromas impērija]]s teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā ''Lex'' ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, ''Lex Saxonum'' - "Sakšu likumi" jeb"Sakšu likums".
* [[Vestgotu likums]] (V gs.)
+
 
* [[Burgundu likums]] (V-VI gs. mija)
+
Nebūtu korekti tās dēvēt par kodeksiem, jo tās pēc savas uzbūves nav veidotas, sistematizējot tiesību normas, bet gan uzskatāmas par paražu normu apkopojumiem jeb krājumiem, tiesas kāzusu uzskaitījumiem. Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. ''правда'' - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī [[ordālijas]], kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei.
* [[Saliešu likums]] (VI gs.)
+
* [[Vestgotu likumi]] (V gs.)
* [[Ribuāru likums]] (VII gs.)
+
* [[Burgundu likumi]] (V-VI gs. mija)
 +
* [[Saliešu likumi]] (VI gs.)
 +
* [[Etelberta likumi]] (VII gs.)
 +
* [[Ines likumi]] (VII gs.)
 +
* [[Ribuāru likumi]] (VII gs.)
 
* [[Alemaņu likums]] (VIII gs.)
 
* [[Alemaņu likums]] (VIII gs.)
* [[Bavāru likums]] (VIII gs.)
+
* [[Bavāru likumi]] (VIII gs.)
* [[Langobaru likums]] (VIII gs.)
+
* [[Langobaru likumi]] (VIII gs.)
* [[Anglosakšu likumi]] (IX gs.)
+
* [[Anglosakšu tiesības]]
* [[Sakšu likums]]
+
* [[Frīzu likumi]]
* [[Frīzu likums]]
+
* [[Tīringu likumi]]
* [[Tīringu likums]]
+
 
 +
Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais ''barbaru tiesību'' periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās [[lielā tautu staigāšana]] un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - [[Francijas karaliste]], [[Anglijas karaliste]], [[Dānijas karaliste]] u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, ''barbaru tiesības'' šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā [[Bizantijas impērija]] lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija.
  
Skat. arī: [[Krievu likums]], [[Poļu likums]], [[Sakšu spogulis]], [[Švābu spogulis]]
+
Skat. arī: [[Krievu likums]], [[Elbingas grāmata]], [[Sakšu spogulis]], [[Švābu spogulis]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867  
 
* Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867  
21. rindiņa: 26. rindiņa:
 
* Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1
 
* Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://dukonference.lv/raksti_pdf/Praulins+.pdf Prauliņš A. Kanoniskās krimināltiesības viduslaiku Eiropā (.pdf)]
 
* [http://dukonference.lv/raksti_pdf/Praulins+.pdf Prauliņš A. Kanoniskās krimināltiesības viduslaiku Eiropā (.pdf)]
 +
* [http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=176472 Dr.hist. Blūzma V. onstitucionālo tiesību raksturojums tiesību vēstures aspektā.]
 
----
 
----
 
* [http://webu2.upmf-grenoble.fr/Haiti/Cours/Ak/Barbarum.html LEGES ROMANAE BARBARORUM (''Roman influence in the barbarian kingdoms'')]
 
* [http://webu2.upmf-grenoble.fr/Haiti/Cours/Ak/Barbarum.html LEGES ROMANAE BARBARORUM (''Roman influence in the barbarian kingdoms'')]
 
----
 
----
 
* [http://www.newadvent.org/cathen/09207b.htm Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia]
 
* [http://www.newadvent.org/cathen/09207b.htm Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.dmgh.de/de/fs1/object/display.html?sortIndex=020 Leges (in Folio), Leges nationum Germanicarum, Capitularia regum Francorum и Capitularia regum Francorum // Monumenta Germaniae Historica]
 
----
 
----
 
* [http://www.uni-tuebingen.de/uni/ghm/forsch/benedictus/studien/brunner/koenigsgesetz.pdf Brunner H. Über ein verschollenes merowingisches Königsgesetz des 7. Jahrhunderts (.pdf)]
 
* [http://www.uni-tuebingen.de/uni/ghm/forsch/benedictus/studien/brunner/koenigsgesetz.pdf Brunner H. Über ein verschollenes merowingisches Königsgesetz des 7. Jahrhunderts (.pdf)]
37. rindiņa: 44. rindiņa:
 
* [http://www.interlaw.dax.ru/student/7/T4.htm Право в государстве франков - Юридический портал InterLaw]
 
* [http://www.interlaw.dax.ru/student/7/T4.htm Право в государстве франков - Юридический портал InterLaw]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/Chernil/2_4b.php Варварские правды. // Черниловский З. Всеобщая история государства и права.]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/Chernil/2_4b.php Варварские правды. // Черниловский З. Всеобщая история государства и права.]
 +
* [http://zhurnal.lib.ru/a/alalykin_d_s/vestgothlaw.shtml Алалыкин Д.С. Вестготская правовая система.]
 
* [http://www.hrono.ru/dokum/docum_in.php Зарубежные источники - hrono.ru]
 
* [http://www.hrono.ru/dokum/docum_in.php Зарубежные источники - hrono.ru]
  
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]]
+
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 2. oktobris, plkst. 06.46

Barbaru tiesības (Leges barbarorum) - ģermāņu cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību kodifikācijas pēc romiešu tiesību parauga, laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās Rietumromas impērijas teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā Lex ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, Lex Saxonum - "Sakšu likumi" jeb"Sakšu likums".

Nebūtu korekti tās dēvēt par kodeksiem, jo tās pēc savas uzbūves nav veidotas, sistematizējot tiesību normas, bet gan uzskatāmas par paražu normu apkopojumiem jeb krājumiem, tiesas kāzusu uzskaitījumiem. Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. правда - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī ordālijas, kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei.

Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais barbaru tiesību periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās lielā tautu staigāšana un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - Francijas karaliste, Anglijas karaliste, Dānijas karaliste u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, barbaru tiesības šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā Bizantijas impērija lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija.

Skat. arī: Krievu likums, Elbingas grāmata, Sakšu spogulis, Švābu spogulis

Literatūra par šo tēmu

  • Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867

  • Leges–Gentes–Regna. Zur Rolle von germanischen Rechtsgewohnheiten und lateinischer Schrifttradition bei der Ausbildung der frühmittelalterlichen Rechtskultur. / Dilcher G., Distler E.M. Hrsg. - Erich Schmidt Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-503-07973-4
  • Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1

Resursi internetā par šo tēmu