Barbaru tiesības

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 21. decembris, plkst. 20.24, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Barbaru tiesības (Leges barbarorum) - ģermāņu cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību kodifikācijas laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās Rietumromas impērijas teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā Lex ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, Lex Saxonum - "Sakšu likumi" jeb"Sakšu likums". Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. правда - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī ordālijas, kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei.

Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais barbaru tiesību periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās lielā tautu staigāšana un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - Francijas karaliste, Anglijas karaliste, Dānijas karaliste u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, barbaru tiesības šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā Bizantijas impērija lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija.

Skat. arī: Krievu likums, Elbingas grāmata, Sakšu spogulis, Švābu spogulis

Literatūra par šo tēmu

  • Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867

  • Leges–Gentes–Regna. Zur Rolle von germanischen Rechtsgewohnheiten und lateinischer Schrifttradition bei der Ausbildung der frühmittelalterlichen Rechtskultur. / Dilcher G., Distler E.M. Hrsg. - Erich Schmidt Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-503-07973-4
  • Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1

Resursi internetā par šo tēmu