Atšķirības starp "Barklaji de Tolli" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (''Roger de Berchelai'', ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (''Gartley'') un Tolli (''Towie (Tolly)''). Daudzmaz droši dzimta sākas ar Skotijas [[Kambarkungs|lielo kambarkungu]] (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (''Patrick  de Berkeley'') no Belhelvijas (''Balhelvie'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire''), Skotijas karalistē.
 
Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (''Roger de Berchelai'', ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (''Gartley'') un Tolli (''Towie (Tolly)''). Daudzmaz droši dzimta sākas ar Skotijas [[Kambarkungs|lielo kambarkungu]] (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (''Patrick  de Berkeley'') no Belhelvijas (''Balhelvie'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire''), Skotijas karalistē.
  
1621. divi brāļi - Džons un Pīters Barklaji no Tolli atzara, - apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (''Johann Stephan'') pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas [[birģermeistars|birģermeistaru]] kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (''August Wilhelm Barclay de Tolly'', 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu. Viņa dēls Gotlībs (kr. ''Богдан'') kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, pirmais [[firsts]] [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|Mihaels Barklajs de Tolli]]. 1814. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] līniju.
+
1621. divi brāļi - Džons un Pīters Barklaji no Tolli atzara, - apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (''Johann Stephan'') pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas [[birģermeistars|birģermeistaru]] kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (''August Wilhelm Barclay de Tolly'', 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu. Viņa dēls Gotlībs (kr. ''Богдан'') kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, [[grāfs]], pirmais [[firsts]] [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|Mihaels Barklajs de Tolli]]. 1814. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot firstu [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] līniju.
  
 
No dzimtas īpašumiem Baltijā minamas Liellugažu (''Luhde-Großhoff''), Jegevastes u.c. muižas.  
 
No dzimtas īpašumiem Baltijā minamas Liellugažu (''Luhde-Großhoff''), Jegevastes u.c. muižas.  
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 24. februāris, plkst. 10.16

firsti

firsti Barklaji de Tolli (Barclay de Tolly, kr. Барклай де Толли) - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs un Iekškrievijā.

Saskaņā arleģendu, dzimtai ir normāņu saknes, bet XI gs. Barklaji ieradušies Skotijā - pirmo reizi avotos pieminēts bruņinieks Rožē no Berhelejas (Roger de Berchelai, ?-1093), - kur laika gaitā sadalījušie divos atzaros: Gartlijos (Gartley) un Tolli (Towie (Tolly)). Daudzmaz droši dzimta sākas ar Skotijas lielo kambarkungu (1280-1288) seru Patriku de Barklaju (Patrick de Berkeley) no Belhelvijas (Balhelvie) Aberdinšīrā (Aberdeenshire), Skotijas karalistē.

1621. divi brāļi - Džons un Pīters Barklaji no Tolli atzara, - apmetās Hanzas pilsētā Rostokā. Džona pēcteči pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, kur šī dzimtas līnija izmira 1907. gadā. Pītera dēls Johans (Johann Stephan) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas birģermeistaru kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (August Wilhelm Barclay de Tolly, 1752.–1826.), kurš 1792. gadā ieguva Sv. Romas impērijas dižciltīgā statusu. Viņa dēls Gotlībs (kr. Богдан) kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, grāfs, pirmais firsts Mihaels Barklajs de Tolli. 1814. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Tā kā firsta Mihaela vienīgais dēls Heinrihs mira, neatstājot pēcnācējus, ar imperatora ukazu dzimtas uzvārdu ļāva nest tālāk pa sieviešu līniju, izveidojot firstu Barklaju de Tolli Veimarnu līniju.

No dzimtas īpašumiem Baltijā minamas Liellugažu (Luhde-Großhoff), Jegevastes u.c. muižas.