Atšķirības starp "Barklaji de Tolli Veimarni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Furst_BarclayDeTolly-Weimarn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Furst_BarclayDeTolly-Weimarn_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | firsti '''Barklaji de Tolli Veimarni''' (''Barclay de Tolly Weimarn'', kr. ''Барклай де Толли Веймарн'') - [[Vācbaltieši|baltiešu]] izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijā. 1859. gadā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] infantērijas pulkvedim Aleksandram fon Veimarnam (''Alexander Magnus Friedrich von Weymarn'', 1824.-1905.) atļāva ieņemt savas vecmāmiņas Kristīnes (''Christina Gertrude Anna'', 1770.-1865.) bez bērniem palikušā brāļa firsta Ernsta [[Barklaji de Tolli|Barklaja de Tolli]] uzvārdu un titulu, lai tas neietu zudībā, turpmāk dēvējoties par firstu Barklaju de Tolli Veimarnu. 1872. gadā šī ukaza spēks tika attiecināts arī uz Aleksandra pēcnācējiem. | + | firsti '''Barklaji de Tolli Veimarni''' (''Barclay de Tolly Weimarn, Weymarn'', kr. ''Барклай де Толли Веймарн'') - [[Vācbaltieši|baltiešu]] izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijā. 1859. gadā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] infantērijas pulkvedim Aleksandram fon Veimarnam (''Alexander Magnus Friedrich von Weymarn'', 1824.-1905.) atļāva ieņemt savas vecmāmiņas Kristīnes (''Christina Gertrude Anna'', 1770.-1865.) bez bērniem palikušā brāļa firsta Ernsta [[Barklaji de Tolli|Barklaja de Tolli]] uzvārdu un titulu, lai tas neietu zudībā, turpmāk dēvējoties par firstu Barklaju de Tolli Veimarnu. 1872. gadā šī ukaza spēks tika attiecināts arī uz Aleksandra pēcnācējiem. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. septembris, plkst. 10.58
firsti Barklaji de Tolli Veimarni (Barclay de Tolly Weimarn, Weymarn, kr. Барклай де Толли Веймарн) - baltiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijā. 1859. gadā ar imperatora ukazu infantērijas pulkvedim Aleksandram fon Veimarnam (Alexander Magnus Friedrich von Weymarn, 1824.-1905.) atļāva ieņemt savas vecmāmiņas Kristīnes (Christina Gertrude Anna, 1770.-1865.) bez bērniem palikušā brāļa firsta Ernsta Barklaja de Tolli uzvārdu un titulu, lai tas neietu zudībā, turpmāk dēvējoties par firstu Barklaju de Tolli Veimarnu. 1872. gadā šī ukaza spēks tika attiecināts arī uz Aleksandra pēcnācējiem.
