Atšķirības starp "Barons" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. jūlijs, plkst. 05.40

Barons (no baro — franku cilmes vārds, sākotnēji nozīmējis "brīvs vīrs"), sieviešu dzimtē baronese, ir viens no aristokrātijas tituliem. Viduslaiku Eiropā muižnieks, feodāls senjors, pusatkarīgs vasalis ar ierobežotu jurisdikciju savā lēnī.

Lielbritānijā tas ir zemākais jaunākā pēra tituls, titulētās aristokrātijas hierarhiskajā rangu tabulā atrodas zemāk par vikontu. Vācu zemēs nākošais tituls aiz grāfa.

Vācu zemēs titulu saņēma tās bruņinieku dzimtas, kurām nebija pašām savu zemes īpašumu, un kurām lēņus par dienestu bija piešķīris pats imperators savos īpašumos. No XV gs. šo titulu saņēma arī aristokrātu dzimtas (kuras atradās vasaļatiecībās ar senjoru dinastijām, kurām nebija augstākas pakāpes) kā zemāko titulētās aristokrātijas rangu.