Atšķirības starp "Basilejs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Basilejs''', arī '''Basilevs''' (no gr. ''Βασιλεύς'' - ''basileús, basiléōs''; vāc. ''Basileus'', kr. ''Басилевс'') – [[Monarhs|valdnieks]] senajā Grieķijā.  
+
'''Basilejs''', arī '''Basilevs''' (no gr. ''Βασιλεύς - basileūs''; vāc. ''Basileus'', kr. ''Басилевс'') – [[Monarhs|valdnieks]] [[Hellāda|Hellādā]]. Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, ''filu'' (dzimtu) galvas, kā arī vēlēts amats, viens no 10 [[Arhonts|arhontiem]] senajās Atēnās. Vēlāk valdnieka tituls. [[Aristotelis]] par basileju uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no [[Tirāns|tirāna]], kurš varu uzurpējis. Arī [[Maķedonijas Aleksandrs]], pēc tam tā ''diadohi'' sevi dēvēja par basilejiem. Persiešu [[Šahs|šahanšahu]] senie grieķi dēvēja par „visu basileju basileju“ (''βασιλεύς τῶν βασιλέων - basileus tōn basilēōn''). [[Bizantija]]s [[Imperators|imperatora]] Iraklija laikā (610.-641.) ''basilejs'' kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par ''regas'').
 
 
== Titula izcelsme ==
 
 
 
Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, ''filu'' (dzimtu) galvas, kā arī vēlēts amats, viens no 10 [[Arhonts|arhontiem]] senajās Atēnās. Vēlāk valdnieka tituls.
 
 
 
Atšķirībā no valdnieka, vadoņa – ''koiranos'' – basilejs savu varu un statusu mantojis (Ptolemaeus, On the Difference of Words, 51.2). [[Aristotelis]] par basileju uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no [[Tirāns|tirāna]], kurš varu uzurpējis.
 
 
 
Persiešu [[Šahs|šahanšahu]] senie grieķi dēvēja par „Dižo basileju“ (Βασιλεὺς μέγας). Arī [[Maķedonijas Aleksandrs]], pēc tam tā ''diadohi'' sevi dēvēja par basilejiem. [[Bizantija]]s [[Imperators|imperatora]] Iraklija laikā (610.-641.) ''basilejs'' kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par ''regas'').
 

Versija, kas saglabāta 2008. gada 25. novembris, plkst. 06.30

Basilejs, arī Basilevs (no gr. Βασιλεύς - basileūs; vāc. Basileus, kr. Басилевс) – valdnieks Hellādā. Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, filu (dzimtu) galvas, kā arī vēlēts amats, viens no 10 arhontiem senajās Atēnās. Vēlāk valdnieka tituls. Aristotelis par basileju uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no tirāna, kurš varu uzurpējis. Arī Maķedonijas Aleksandrs, pēc tam tā diadohi sevi dēvēja par basilejiem. Persiešu šahanšahu senie grieķi dēvēja par „visu basileju basileju“ (βασιλεύς τῶν βασιλέων - basileus tōn basilēōn). Bizantijas imperatora Iraklija laikā (610.-641.) basilejs kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par regas).