Atšķirības starp "Beks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Beks''', arī '''begs''', '''bejs''' (tj. ''bəq/bəy/bəyg'' - "vadonis", mng. ''beki'' - "stiprais") - [[Valdnieks|valdnieka]], arī augstākās [[aristokrātija]]s tituls Centrālāzijā [[tjurki|tjurku]] un [[Mongoļi|mongoļu]] ciltīs (Eiropā biežāk lietotā forma ir "bejs", kas aizgūta no Turcijas). Sākotnēji [[Nomadi|nomadu]] klana vecākais, vēlāk [[cilts]] vadonis. Viduslaikos pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs eiropiešu [[kņazs]], [[princis]], [[hercogs]], vai arābu [[emīrs]], hierarhijā tikai pakāpi zemāks par [[Monarhs|monarhu]]. VII gs. sastopam avotos lietojot titulu '''beglerbeg''' (burt. "beku beks" - pēc ranga jau atbilstošs vietvaldim vai suverēnam [[vasaļvalsts]] valdniekam). | '''Beks''', arī '''begs''', '''bejs''' (tj. ''bəq/bəy/bəyg'' - "vadonis", mng. ''beki'' - "stiprais") - [[Valdnieks|valdnieka]], arī augstākās [[aristokrātija]]s tituls Centrālāzijā [[tjurki|tjurku]] un [[Mongoļi|mongoļu]] ciltīs (Eiropā biežāk lietotā forma ir "bejs", kas aizgūta no Turcijas). Sākotnēji [[Nomadi|nomadu]] klana vecākais, vēlāk [[cilts]] vadonis. Viduslaikos pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs eiropiešu [[kņazs]], [[princis]], [[hercogs]], vai arābu [[emīrs]], hierarhijā tikai pakāpi zemāks par [[Monarhs|monarhu]]. VII gs. sastopam avotos lietojot titulu '''beglerbeg''' (burt. "beku beks" - pēc ranga jau atbilstošs vietvaldim vai suverēnam [[vasaļvalsts]] valdniekam). | ||
| − | * [[ | + | * [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]] "beks" bija cienījamāko dzimtu vadoņu un to vecāko dēlu tituls. |
* [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] ''beji'' bija pirmie trīs osmaņu valdnieki, bet pēc 1383. gada, kad ''bejam'' Muradam I [[kalifs]] piešķīra titulu „[[sultāns]]”, titula "bejs" statuss pazeminājās un bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas [[Gospodars|gospodariem]]. Jaunajos laikos titulu '''bejs''' piešķīra tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā ''[[pašā]]'' un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "[[aga]]" un ''[[efendi]]''. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, ''bejs-efendi'' kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: ''Damads Šahjars bejs-[[efendi]]'') un dēlu (''Sultanzade bejs efendi''), bet viņu dēlus sauca par ''bejzade'' (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. XIX gs. impērijā par ''bejiem'' sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu ''[[ser]]s'', vai latviešu valodā - ''kungs''. | * [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] ''beji'' bija pirmie trīs osmaņu valdnieki, bet pēc 1383. gada, kad ''bejam'' Muradam I [[kalifs]] piešķīra titulu „[[sultāns]]”, titula "bejs" statuss pazeminājās un bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas [[Gospodars|gospodariem]]. Jaunajos laikos titulu '''bejs''' piešķīra tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā ''[[pašā]]'' un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "[[aga]]" un ''[[efendi]]''. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, ''bejs-efendi'' kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: ''Damads Šahjars bejs-[[efendi]]'') un dēlu (''Sultanzade bejs efendi''), bet viņu dēlus sauca par ''bejzade'' (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. XIX gs. impērijā par ''bejiem'' sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu ''[[ser]]s'', vai latviešu valodā - ''kungs''. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. septembris, plkst. 08.34
Beks, arī begs, bejs (tj. bəq/bəy/bəyg - "vadonis", mng. beki - "stiprais") - valdnieka, arī augstākās aristokrātijas tituls Centrālāzijā tjurku un mongoļu ciltīs (Eiropā biežāk lietotā forma ir "bejs", kas aizgūta no Turcijas). Sākotnēji nomadu klana vecākais, vēlāk cilts vadonis. Viduslaikos pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs eiropiešu kņazs, princis, hercogs, vai arābu emīrs, hierarhijā tikai pakāpi zemāks par monarhu. VII gs. sastopam avotos lietojot titulu beglerbeg (burt. "beku beks" - pēc ranga jau atbilstošs vietvaldim vai suverēnam vasaļvalsts valdniekam).
- Mongoļu impērijā "beks" bija cienījamāko dzimtu vadoņu un to vecāko dēlu tituls.
- Osmaņu impērijā beji bija pirmie trīs osmaņu valdnieki, bet pēc 1383. gada, kad bejam Muradam I kalifs piešķīra titulu „sultāns”, titula "bejs" statuss pazeminājās un bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas gospodariem. Jaunajos laikos titulu bejs piešķīra tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā pašā un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "aga" un efendi. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, bejs-efendi kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: Damads Šahjars bejs-efendi) un dēlu (Sultanzade bejs efendi), bet viņu dēlus sauca par bejzade (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. XIX gs. impērijā par bejiem sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu sers, vai latviešu valodā - kungs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 12., 84., 100. lpp.
- Erdal M. Die türkisch-mongolische Titel elχan und elči. // Altaica Berolinensia. - Kellner-Heinkele: Wiesbaden, 1993, S. 81-99
- Ramstedt G. J. Alte türkische und mongolische Titel. // Journal de la Société Finno-Ougrienne (Suomalais-Ugrilaisen Seuran Aikakauskirja), 55 (1951), S. 59-82
- Владимирцов Б.Я. Монгольские титулы beki и begi. // Доклады Академии наук СССР. N°9, 1930, 163-168 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Bey - Looklex Enciklopaedia of the Orient
- Bey - Merriam-Webster Online Enciklopaedia.
- Bey - Encyclopædia Britannica Online.
- Beg - Encyclopædia Iranica.
