Atšķirības starp "Beks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Beks''', '''bejs''' arī '''begs''' (no [[tjurki|tjurku]] ''beg'' - cilts vadonis, karadraudzes vadītājs) - [[Viduslaiki|viduslaikos]] pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu [[kņazs]] vai [[princis]]. Tjurku valstīs - ''kaganātos, sultanātos'', - viens no militāri administratīvās hierarhijas tituliem. Bejam pakļautā teritorija, valdījums bija ''beiliks''. | + | '''Beks''', '''bejs''' arī '''begs''' (no [[tjurki|tjurku]] ''beg'' - cilts vadonis, karadraudzes vadītājs) - [[Viduslaiki|viduslaikos]] pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu [[kņazs]] vai [[princis]]. Tjurku valstīs - ''kaganātos, sultanātos'', - viens no militāri administratīvās hierarhijas tituliem. Bejam pakļautā teritorija, valdījums bija ''beiliks''. VII gs. sastopam avotos '''bejus''', kuri no cilts vadoņa vai provinces vietvalža bij kļuvuši jau par vairāku valstu valdniekiem, kuru tituls jau bija '''beglerbeg''' (burt. "beju bejs" - pēc ranga jau atbilstošs suverēnam [[Monarhs|monarham]]). Vēsturē sastopami monarhi, kuri pēc statusa bija daudz augstāki, taču titulu nemainīja, vai arī iegājuši vēstures annālēs pamatā ar šo titulu - piemēram, viens no dižākajaiem valdniekiem XV gs. Centrālāzijā, [[Ulug-beks]] no [[Timurīdu dinastija]]s. Kā tas pierasts tjurku valodās, mūsdienās jēdzienam ir paralēles arī ģimenes dzīvē, kur '''bejs''' nozīmē: vīrs, laulātais, dzimtas galva, kungs. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | VII gs. sastopam avotos '''bejus''', kuri no cilts vadoņa vai provinces vietvalža bij kļuvuši jau par vairāku valstu valdniekiem, kuru tituls jau bija '''beglerbeg''' (burt. "beju bejs" - pēc ranga jau atbilstošs suverēnam [[Monarhs|monarham]]). Vēsturē sastopami monarhi, kuri pēc statusa bija daudz augstāki, taču titulu nemainīja, vai arī iegājuši vēstures annālēs pamatā ar šo titulu - piemēram, viens no dižākajaiem valdniekiem XV gs. Centrālāzijā, [[Ulug-beks]] no [[Timurīdu dinastija]]s. | ||
| − | |||
| − | Kā tas pierasts tjurku valodās, jēdzienam ir paralēles arī ģimenes dzīvē, kur '''bejs''' nozīmē: vīrs, laulātais, dzimtas galva, kungs. | ||
==== Osmaņu beji ==== | ==== Osmaņu beji ==== | ||
| − | Osmaņu beiliku - viena no vairākiem turku ''gazi'' Anatolijas pussalas bejlikiem, - pēc [[seldžuki|seldžuku]] [[Ikonijas sultanāts|Ikonijas sultanāta]] sabrukuma izveidoja osmaņu '''beji''', un šis tituls saglabājās pirmajiem trim osmaņu valdniekiem. Tikai 1383. gadā ''bejam'' Muradam I Kairas "ēnu" [[kalifs]] piešķīra titulu „[[sultāns]]”. Turpmāk tituls - rangu tabulā bija starp ''[[pašā]]'' un ''[[aga]]'' - bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas [[Gospodars|gospodariem]]. | + | Osmaņu beiliku - viena no vairākiem turku ''gazi'' Anatolijas pussalas bejlikiem, - pēc [[seldžuki|seldžuku]] [[Ikonijas sultanāts|Ikonijas sultanāta]] sabrukuma izveidoja osmaņu '''beji''', un šis tituls saglabājās pirmajiem trim osmaņu valdniekiem. Tikai 1383. gadā ''bejam'' Muradam I Kairas "ēnu" [[kalifs]] piešķīra titulu „[[sultāns]]”. Turpmāk tituls - rangu tabulā bija starp ''[[pašā]]'' un ''[[aga]]'' - bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas [[Gospodars|gospodariem]]. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] itulu '''bejs''' lietoja tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā ''pašā'' un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "aga" un ''efendi''. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, ''bejs-efendi'' kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: ''Damadi Šahjari'' [vārds] ''bejs-[[efendi]]'') un dēlu (''Sultanzade'' [vārds] ''bejs efendi''), bet viņu dēlus sauca par ''bejzade'' (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. XIX gs. Osmaņu impērijā par ''bejiem'' sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu ''[[ser]]s''. Saskaņā ar turku valodas tradīcijām, apzīmējums ''bejs'' seko pēc uzvārda, tā pat kā latviešu valodā ''kungs''. Mūsdienās [[Turcija|Turcijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] par ''beju'' sauc pieklājības formā jebkuru vīrieti. |
| − | |||
| − | [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] itulu '''bejs''' lietoja tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā ''pašā'' un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "aga" un ''efendi''. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, ''bejs-efendi'' kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: ''Damadi Šahjari'' [vārds] ''bejs-[[efendi]]'') un dēlu (''Sultanzade'' [vārds] ''bejs efendi''), bet viņu dēlus sauca par ''bejzade'' (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. | ||
| − | |||
| − | XIX gs. Osmaņu impērijā par ''bejiem'' sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu ''[[ser]]s''. Saskaņā ar turku valodas tradīcijām, apzīmējums ''bejs'' seko pēc uzvārda, tā pat kā latviešu valodā ''kungs''. Mūsdienās [[Turcija|Turcijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] par ''beju'' sauc pieklājības formā jebkuru vīrieti. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 12. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://i-cias.com/e.o/bey.htm Bey - Looklex Enciklopaedia] | * [http://i-cias.com/e.o/bey.htm Bey - Looklex Enciklopaedia] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 25. novembris, plkst. 06.39
Beks, bejs arī begs (no tjurku beg - cilts vadonis, karadraudzes vadītājs) - viduslaikos pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu kņazs vai princis. Tjurku valstīs - kaganātos, sultanātos, - viens no militāri administratīvās hierarhijas tituliem. Bejam pakļautā teritorija, valdījums bija beiliks. VII gs. sastopam avotos bejus, kuri no cilts vadoņa vai provinces vietvalža bij kļuvuši jau par vairāku valstu valdniekiem, kuru tituls jau bija beglerbeg (burt. "beju bejs" - pēc ranga jau atbilstošs suverēnam monarham). Vēsturē sastopami monarhi, kuri pēc statusa bija daudz augstāki, taču titulu nemainīja, vai arī iegājuši vēstures annālēs pamatā ar šo titulu - piemēram, viens no dižākajaiem valdniekiem XV gs. Centrālāzijā, Ulug-beks no Timurīdu dinastijas. Kā tas pierasts tjurku valodās, mūsdienās jēdzienam ir paralēles arī ģimenes dzīvē, kur bejs nozīmē: vīrs, laulātais, dzimtas galva, kungs.
Osmaņu beji
Osmaņu beiliku - viena no vairākiem turku gazi Anatolijas pussalas bejlikiem, - pēc seldžuku Ikonijas sultanāta sabrukuma izveidoja osmaņu beji, un šis tituls saglabājās pirmajiem trim osmaņu valdniekiem. Tikai 1383. gadā bejam Muradam I Kairas "ēnu" kalifs piešķīra titulu „sultāns”. Turpmāk tituls - rangu tabulā bija starp pašā un aga - bija domāts tikai bijušo galvaspilsētu Bursas un Edirnes vietvalžiem, Samas salas vietvaldim, Valahijas un Moldāvijas gospodariem. Jaunajos laikos itulu bejs lietoja tiem virsniekiem un amatpersonām, kurām pēc sociālā ranga nevarēja dot tik augstu titulu kā pašā un šis tituls līdz ar to kļuva par apzīmējumu nedaudz zemākai pakāpei, bet augstāks par "aga" un efendi. Tomēr, šie divi zemākie tituli bieži tika lietoti kopā ar "bejs", piemēram, bejs-efendi kā apzīmēja valdnieka nama princeses vīru (pilns apzīmējums: Damadi Šahjari [vārds] bejs-efendi) un dēlu (Sultanzade [vārds] bejs efendi), bet viņu dēlus sauca par bejzade (beja dēls), kas faktiski bija apzīmējums valdošā nama mazdēlam. XIX gs. Osmaņu impērijā par bejiem sāka dēvēt vienkārši cienījamus pilsoņus, pārvēršoties par uzrunu, līdzīgi kā līdzīgi kā britu sers. Saskaņā ar turku valodas tradīcijām, apzīmējums bejs seko pēc uzvārda, tā pat kā latviešu valodā kungs. Mūsdienās Turcijā un Azerbaidžānā par beju sauc pieklājības formā jebkuru vīrieti.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 12. lpp.
