Atšķirības starp "Benefīcijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 13.03

Benefīcijs (lat. beneficium no benefit - "dāvana"; angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций) - feodālo vasaļiem vai klērikāļiem (ecclesiastical benefice) piešķirts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi) Rietumeiropā. Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Pateicoties tam daudzi beneficiāti kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.

Skat. arī prebenda

Literatūra par šo tēmu

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Benefice - Encyclopaedia Britannica
• Benefice - Catholic Encyclopedia

• Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft