Benefīcijs

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 9. maijs, plkst. 15.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Benefīcijs (angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций, lat. beneficium - "labdarība"; no lat. benefit - "dāvana") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Senajā Romā labdarība, labvēlība, ko sociāli augstāk stāvošais izrādīja zemāk stāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml.
  • 2. Nemantojams lēņa veids viduslaikos Rietumeiropā. Vasalim vai klēram (ecclesiastical benefice) dāvāts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi), kas tam neuzliek atbildes pienākumus (atšķirībā no lēņa, kura piešķiršana pretī prasīja dienestu vai klaušas). Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Ar laiku benefīciji kļuva mantojami. Pateicoties tam daudzi beneficiāti bieži kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.

Skat. arī prebenda

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 220. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu