Bergi-Katentaki

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 4. oktobris, plkst. 07.03, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
grāfi

baroni un grāfi fon Bergi-Katentaki jeb Bergi, saukti Katentaki (von Berg a.d.H. Kattentack, aus dem Hause Kattentack) - vācu (Vestfāles) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs, Nīderlandē. Dzimtas aizsācējs bijis kāds ap 1500. gadu pieminēts Otto Bergs no Katentakas (Kattentack, mūsd. Päri) un Berghofas (Berghof), kurš ieradies Sāmsalas-Vīkas bīskapijā, kļūstot par bīskapa vasali. 14.7.1531. Briselē saņēma impērijas baronu titulu. 1745. gadā dzimtu ierakstīja Igaunijas bruņniecības, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 26.08.(07.09.)1856. tituls apstiprināts ar Krievijas impērijas Senāta rīkojumu. 1849. gadā Fridrihs fon Bergs (vc. Friedrich Wilhelm Rembert von Berg, kr. Федор Федорович Берг, 1794.-1874.) 25.09.1849. Vīnē saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu, bet kopš 26.08.1856. - Krievijas impērijas grāfi.

Otto Berga mazdēlu Otto un Ernsta laikā, XVIII gs., tiem mantojot Katentakas un Berghofas īpašumus, dzimta sadalījās divās līnijās:

  • Vecākā līnija, Otto pēcnācēji: no tiem zināmākie ir Otto mazmazdēls kirasieru poručiks Jakobs Fridrihs (1722.-?); Jakoba mazdēls valsts padomnieks, Igaunijas guberņas valsts īpašuma pārvaldnieks, Mītavas un Tērbatas apgabalu priekšnieks Reinholds Jakobs Peters (1805.-1869.); tā dēls jūras kapteinis, kara flotes viceadmirālis, Kaspijas jūras bāku un kuģu ceļu direktors Voldemārs Kuno (Владимир Романович Берг, 1842.-1905.); tā dēli, abi impērijas jūras kara flotes kapteiņi Hermans (Герман Рейнгольд Вольдемар, 1879.-1915.) un Aleksandrs (Александр Николай Константин, 1883.-1917.).
  • Jaunākā līnija, Ernsta pēcnācēji: no tiem zināmākie ir Vidzemes landmaršals (1727.–1730.), landrāts, Zviedrijas armijas kapteinis Gothards Vilhelms (1682.-1756.); tā vecākais dēls Krievijas armijas majors Gothards Ernsts (1714.-1766.); tā dēls valsts padomnieks Fridrihs Georgs (1763.-1811.); no Gotharda Ernsta 4 dēliem zināmākie ir Krievijas impērijas diplomāts, kambarkungs, īstenais valsts padomnieks, ģenerālkonsuls Aleksandrs (Александр Федорович Берг, 1803.-1884.) un grāfs Teodors (Федор Федорович Берг), kurš adoptēja brāļa Gustava (1796.-1861.) 3 dēlus, atstājot tiem titulu; Gustava dēli: botāniķis, ekonomists, kambarkungs, grāfs Teodors (Федор Густавович Берг, 1845.-1938.) un ģenerālmajors, militārais atašejs Georgs Ēriks Remberts (Георгий Густавович Берг, 1849.-1920.). Gotharda Vilhelma jaunākais dēls ģenerālmajors Magnuss Johans (Максим Васильевич Густав Густавович, 1720.-1784.)

Dzimtas īpašumos bija Hāpsalu apkaimē: Kattentack mit Turpel, Pall, Luist, Jöggis, Stenhusen und Käsal, Berghof und Kebbelhof; Rēveles apkaimē: Jerwakant, Pallfer und Orrenhof; Veisenšteinas (Weißenstein) apkaimē: Kaltenborn, Koik und Arro; Valmieras (Wolmar) apkaimē: Porsten, Heringshof u. Schadenhof, Sepkull und Rüssel, Stolben, Eck, Posendorf, Kadfer mit Lindenhof und Ahlenhof, Roperbeck mit Maikendorf, Welkenhof, Salis, Schujenpahlen, Napküll mit Sutzen; Valkas (Walk) apkaimē: Kortenhof mit Buchholzhof und Hessehof, Ahrenshof u. Lelle-Land, Zehrten mit Uexküllshof und Selting, Keysen, Vaucluse, Palzmar mit Friedrichshof, Mahlenhof; Tērbatas (Dorpat) apkaimē: Sangastes (Sagnitz), Könhof und Charlottenthal; Vīlandes (Fellin) apkaimē: Holstfershof; Rīgas apkaimē: Kastran mit Smerle, Sunzel mit Baldwinshof, Käwel und Bresenhof, Allasch und Judasch, Moritzberg, Rodenpois, Fistehlen; Cēsu (Wenden) apkaimē: Horstenhof, Erlaa, Meyershof, Alt-Drostenhof, Selgowsky; Sāmsalā (Oesel): Persama, Tirimetz, Arrust muižas.

Nav ziņu, vai būtu kāda radniecība ar Bergiem-Kandeliem, Bergiem no Sāmsalas vai Bergiem no Vestfāles.

Resursi internetā par šo tēmu