Bergi no Sāmsalas

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 2. oktobris, plkst. 12.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Berg von Oesel Wappen.png

baroni fon Bergi no Sāmsalas (von Berg (von Oesel)) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Bernhards (Bernhardus van dem Berge), kurš XV gs. pirmajā pusē ieradies no Vestfāles Sāmsalā. kļūstot par Sāmsalas-Vīkas bīskapa vasali. Tā pēctecis Bernhards (Bernhard Berg, miris pēc 1562.) 1531. gadā Briselē saņēma impērijas barona titulu. 1561. gadā Johans fon Bergs (?-1665.), Rajgorodas (Rajgród) stārasts, tika uzņemts Polijas karalistes bruņniecībā, bet tā dēls Vladislavs 1680. gadā kļuva par Vidzemes kastelānu, ieguva Sēlpils, Schönberg un Prezmas muižas. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimta sadalījās divās pamatlīnijās:

  • Karmelas līnija (aus dem Hause Karmela, iznīka 1759.);
  • Millershofas līnija (aus dem Hause Müllershof).
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bergi_no_Sāmsalas&oldid=49120"