Atšķirības starp "Bizantijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra)
(21 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Austrumromas impērija'''
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Bizantijas impērija'''
 
|-
 
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.png|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Shield_byzantium.png|100px]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
83. rindiņa: 83. rindiņa:
 
* Androniks II (1272.-1321. g.)
 
* Androniks II (1272.-1321. g.)
 
* Androniks III (1328.-1341. g.)
 
* Androniks III (1328.-1341. g.)
* Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.; 1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
+
* Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.; <br>1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
 
* Matejs (1353.-1357. g.)
 
* Matejs (1353.-1357. g.)
 
* Joanns VI (1347.-1354. g.)
 
* Joanns VI (1347.-1354. g.)
94. rindiņa: 94. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg‎‎|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg‎‎|200px]]
 
|}
 
|}
'''Austrumromas impērija''' (gr. ''Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων'') - valsts, kas 395. gadā sadaloties [[Romas valsts|Romas impērijai]] izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā zināma arī kā '''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija''' (gr. ''Βυζάντιο''). Vislielākā tās teritorija bija VI gs., [[Imperators|imperatora]] Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta [[monarhija]], pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmaņu impērija]].
+
'''Austrumromas impērija''' (gr. ''Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων'') - valsts, kas 395. gadā sadaloties [[Romas valsts|Romas impērijai]] izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā kopš XVI gs. zināma vairāk kā '''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija''' (gr. ''Βυζάντιο'', kad šis apzīmējums radās - paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem. Vislielākā tās teritorija bija VI gs., [[Imperators|imperatora]] Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta [[monarhija]], pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmanu impērija]].
 +
 
 +
==== Nosaukums citās valodās: ====
 +
 
 +
* '''vāciski:''' ''Oströmische Reich'', vai ''Byzantinische Reich''
 +
* '''angliski:''' ''Eastern Roman Empire'', vai ''Byzantine Empire''
 +
* '''franciski:''' ''l’Empire romain d'orient'', vai ''Empire byzantin''
 +
* '''krieviski:''' ''Восточная Римская Империя'', vai ''Византийская империя''
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
100. rindiņa: 107. rindiņa:
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
 
----
 
----
* Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского; Предисл. Р. Блока. — У-Фактория, Екатеринбург, 2005, ISBN 5-94799-474-7
+
* Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)
 +
----
 +
* Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996
 +
----
 +
* Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
 
* Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
 
* Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
 +
* Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
124. rindiņa: 136. rindiņa:
 
* [http://www.univie.ac.at/byzneo/ Instituts für Byzantinistik und Neogräzistik der Universität Wien]
 
* [http://www.univie.ac.at/byzneo/ Instituts für Byzantinistik und Neogräzistik der Universität Wien]
 
----
 
----
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000047/index.shtml История Византии. Том 1. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000048/index.shtml История Византии. Том 2. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000075/index.shtml История Византии. Том 3. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 
* [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.]
 
* [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.]
 
* [http://ancientrome.ru/ История древнего Рима - портал.]
 
* [http://ancientrome.ru/ История древнего Рима - портал.]
136. rindiņa: 151. rindiņa:
 
* [http://www.templiers.info/web/a01.php?page=080426a Луговой О.М. "Крестоносцы-наемники в Византии". Исследование участия скандинавов в крестовых походах и связанные с этим случаи их найма в византийскую армию.]
 
* [http://www.templiers.info/web/a01.php?page=080426a Луговой О.М. "Крестоносцы-наемники в Византии". Исследование участия скандинавов в крестовых походах и связанные с этим случаи их найма в византийскую армию.]
 
* [http://www.russiancity.ru/fbooks/f2.htm Боровский Я.Е. Византийские, старославянские и старогрузинские источники о походе русов в VII в. на Царьград. // Древности славян и Руси. - Москва, Наука, 1988]
 
* [http://www.russiancity.ru/fbooks/f2.htm Боровский Я.Е. Византийские, старославянские и старогрузинские источники о походе русов в VII в. на Царьград. // Древности славян и Руси. - Москва, Наука, 1988]
 +
* [http://byzantion.ru/ Византийская держава - история и культура]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000012/index.shtml Каждан А.П. Византийская культура. - Наука, Москва, 1968]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000103/index.shtml Литаврин Г.Г. Как жили византийцы. - Наука, Москва, 1974]
 +
* [http://byzantion.ru/myriobiblion/table.pdf Успенский Ф.И. Византийская табель о рангах. (.pdf)]
 +
* [http://byzantion.ru/myriobiblion/table_short.pdf Успенский Ф.И.  Византийская табель о рангах - сравнительная таблица чинов. (.pdf)]
  
[[Kategorija:Eiropas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. maijs, plkst. 11.15

Bizantijas impērija
Shield byzantium.png
pastāv:
  • 395.-1204. g.
  • 1261.-1453. g.
galvaspilsēta: Konstantinopole
imperatori:
  • Arkadijs (395.-408. g.)
  • Teodosijs II (408.-450. g.)
  • Markians (450.-457. g.)
  • Leo I (457.-474. g.)
  • Leo II (474. g.)
  • Zenons (474.-491. g.)
  • Anastasijs I (491.-518. g.)
  • Justins I (518.-527. g.)
  • Justinians I (527.-565. g.)
  • Justins II (565.-578. g.)
  • Tiberijs II (578.-582. g.)
  • Mauricijs (582.-602. g.)
  • Foka (602.-610. g.)
  • Heraklijs (610.-641. g.)
  • Konstantins III (641. g.)
  • Konstants II (641.-668. g.)
  • Konstantins IV (668.-685. g.)
  • Justinians II (685.-695.; 705.-711. g.)
  • Leontijs (695.-698. g.)
  • Tiberijs III (698.-705. g.)
  • Filipiks (71..-713. g.)
  • Anastasijs II (713.-715. g.)
  • Teodosijs III (715.-717. g.)
  • Leo III (717.-741. g.)
  • Konstantins V (741.-775. g.)
  • Leo IV (775.-780. g.)
  • Konstantins VI (780.-797. g.)
  • Irina (797.-802. g.)
  • Nikefors I (802.-811. g.)
  • Staurakijs (803.-811. g.)
  • Mihaels I (811.-813. g.)
  • Leo V (813.-820. g.)
  • Mihaels II (820.-829. g.)
  • Teofils (829.-842. g.)
  • Mihaels III (842.-867. g.)
  • Basilejs I (867.-886. g.)
  • Leo VI (886.-912. g.)
  • Aleksandrs (912.-913. g.)
  • Konstantins VII (913.-920.; 945.-959. g.)
  • Romans I (920.-944. g.)
  • Romans II (959.-963. g.)
  • Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
  • Nikefors II (963.-969.. g.)
  • Joanns I (969.-976. g.)
  • Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
  • Romans III (1028.-1034. g.)
  • Mihaels IV (1034.-1041. g.)
  • Mihaels V (1041.-1042. g.)
  • Zoje (1042. g.)
  • Konstantins IX (1042.-1055. g.)
  • Teodora (1055.-1056. g.)
  • Mihaels VI (1056.-1057. g.)
  • Isaks I (1057.-1059. g.)
  • Konstantins X (1059.-1067. g.)
  • Mihaels VII (1071.-1078. g.)
  • Nikefors III (1078.-1081. g.)
  • Aleksijs I (1081.-1118. g.)
  • Joanns II (1118.-1143. g.)
  • Manuels I (1143.-1180. g.)
  • Aleksijs II (1180.-1183. g.)
  • Androniks I (1183.-1185. g.)
  • Isaks II (1185.-1195.; 1203.-1204. g.)
  • Aleksijs III (1195.-1203. g.)
  • Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
  • Aleksijs V (1204. g.)
  • Mihaels VIII (1261.-1282. g.)
  • Mihaels IX (1295.-1320. g.)
  • Androniks II (1272.-1321. g.)
  • Androniks III (1328.-1341. g.)
  • Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.;
    1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
  • Matejs (1353.-1357. g.)
  • Joanns VI (1347.-1354. g.)
  • Androniks IV (1376.-1379. g.)
  • Joanns VII (1390. g.)
  • Manuels II (1391.-1425. g.)
  • Joanns VIII (1425.-1448. g.)
  • Konstantins XI (1449.-1453. g.)
Roman empire 395.jpg

Austrumromas impērija (gr. Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων) - valsts, kas 395. gadā sadaloties Romas impērijai izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā kopš XVI gs. zināma vairāk kā Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija (gr. Βυζάντιο, kad šis apzīmējums radās - paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem. Vislielākā tās teritorija bija VI gs., imperatora Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta monarhija, pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmanu impērija.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Oströmische Reich, vai Byzantinische Reich
  • angliski: Eastern Roman Empire, vai Byzantine Empire
  • franciski: l’Empire romain d'orient, vai Empire byzantin
  • krieviski: Восточная Римская Империя, vai Византийская империя

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.

  • Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)

  • Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996

  • Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
  • Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
  • Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu