Bizantijas impērija

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 9. augusts, plkst. 10.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bizantijas impērija
Shield byzantium.png
pastāv:
  • 395.-1204. g.
  • 1261.-1453. g.
galvaspilsēta: Konstantinopole
imperatori:
  • Arkadijs (395.-408. g.)
  • Teodosijs II (408.-450. g.)
  • Markians (450.-457. g.)
  • Leo I (457.-474. g.)
  • Leo II (474. g.)
  • Zenons (474.-491. g.)
  • Anastasijs I (491.-518. g.)
  • Justins I (518.-527. g.)
  • Justinians I (527.-565. g.)
  • Justins II (565.-578. g.)
  • Tiberijs II (578.-582. g.)
  • Mauricijs (582.-602. g.)
  • Foka (602.-610. g.)
  • Heraklijs (610.-641. g.)
  • Konstantins III (641. g.)
  • Konstants II (641.-668. g.)
  • Konstantins IV (668.-685. g.)
  • Justinians II (685.-695.; 705.-711. g.)
  • Leontijs (695.-698. g.)
  • Tiberijs III (698.-705. g.)
  • Filipiks (71..-713. g.)
  • Anastasijs II (713.-715. g.)
  • Teodosijs III (715.-717. g.)
  • Leo III (717.-741. g.)
  • Konstantins V (741.-775. g.)
  • Leo IV (775.-780. g.)
  • Konstantins VI (780.-797. g.)
  • Irina (797.-802. g.)
  • Nikefors I (802.-811. g.)
  • Staurakijs (803.-811. g.)
  • Mihaels I (811.-813. g.)
  • Leo V (813.-820. g.)
  • Mihaels II (820.-829. g.)
  • Teofils (829.-842. g.)
  • Mihaels III (842.-867. g.)
  • Basilejs I (867.-886. g.)
  • Leo VI (886.-912. g.)
  • Aleksandrs (912.-913. g.)
  • Konstantins VII (913.-920.; 945.-959. g.)
  • Romans I (920.-944. g.)
  • Romans II (959.-963. g.)
  • Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
  • Nikefors II (963.-969.. g.)
  • Joanns I (969.-976. g.)
  • Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
  • Romans III (1028.-1034. g.)
  • Mihaels IV (1034.-1041. g.)
  • Mihaels V (1041.-1042. g.)
  • Zoje (1042. g.)
  • Konstantins IX (1042.-1055. g.)
  • Teodora (1055.-1056. g.)
  • Mihaels VI (1056.-1057. g.)
  • Isaks I (1057.-1059. g.)
  • Konstantins X (1059.-1067. g.)
  • Mihaels VII (1071.-1078. g.)
  • Nikefors III (1078.-1081. g.)
  • Aleksijs I (1081.-1118. g.)
  • Joanns II (1118.-1143. g.)
  • Manuels I (1143.-1180. g.)
  • Aleksijs II (1180.-1183. g.)
  • Androniks I (1183.-1185. g.)
  • Isaks II (1185.-1195.; 1203.-1204. g.)
  • Aleksijs III (1195.-1203. g.)
  • Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
  • Aleksijs V (1204. g.)
  • Mihaels VIII (1261.-1282. g.)
  • Mihaels IX (1295.-1320. g.)
  • Androniks II (1272.-1321. g.)
  • Androniks III (1328.-1341. g.)
  • Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.;
    1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
  • Matejs (1353.-1357. g.)
  • Joanns VI (1347.-1354. g.)
  • Androniks IV (1376.-1379. g.)
  • Joanns VII (1390. g.)
  • Manuels II (1391.-1425. g.)
  • Joanns VIII (1425.-1448. g.)
  • Konstantins XI (1449.-1453. g.)
Roman empire 395.jpg

Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija (gr. Βυζάντιο) - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. Austrumromas impērijai (gr. βασιλεία τῶν Ρωμαίων, basileia ton romaion), kas 395. gadā, sadaloties Romas impērijai, izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem (Ρωμαίοι, romaioi). Galvaspilsētas, Konstantinopoles oficiālais nosaukums bija Jaunā Roma (Νέα Ρώμη, Nea Rome). Apzīmējums "Bizantija" nāk no vācu humānista Hieronīma Volfa 1577. gadā izdotā traktāta "Bizantijas vēstures korpuss" (Bizantija - Konstantinopoles nosaukums pirms galvaspilsētas statusa iegūšanas).

Lietvedībā un rakstos izmantoja sengrieķu valodu, sarunājās viduslaiku grieķu valodā. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmāņu impērija.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Oströmische Reich, vai Byzantinische Reich
  • angliski: Eastern Roman Empire, vai Byzantine Empire
  • franciski: l’Empire romain d'orient, vai Empire byzantin
  • krieviski: Восточная Римская Империя, vai Византийская империя

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.

  • Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)

  • Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996

  • Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
  • Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
  • Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu