Atšķirības starp "Blūmenbahs Verners" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1900. gada 4. jūnijā Rīgā, Edmunda Blūmenbaha ģimenē. | Dzimis 1900. gada 4. jūnijā Rīgā, Edmunda Blūmenbaha ģimenē. | ||
| − | 1919. gada 2. janvārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1563) par to, ka 1919. gada 21. decembrī pie Vonogu sādžaspielavījās pretinieka ložmetēja pozīcijai un saņēma gūstā tā apkalpi. Atvaļināts 1920. gada 29. decembrī. | + | 1919. gada 2. janvārī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1563) par to, ka 1919. gada 21. decembrī pie Vonogu sādžaspielavījās pretinieka ložmetēja pozīcijai un saņēma gūstā tā apkalpi. Atvaļināts 1920. gada 29. decembrī. |
Iztiku pelnījis, strādājot Līgatnes papīrfabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris it kā 1990. gada 5. decembrī Cvikavā (''Zwickau''), Vācijā. | Iztiku pelnījis, strādājot Līgatnes papīrfabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija spiests [[vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris it kā 1990. gada 5. decembrī Cvikavā (''Zwickau''), Vācijā. | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - | + | * Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 85. lpp. |
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 14.43
Verners Blūmenbahs (Werner Blumenbach) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris
Dzimis 1900. gada 4. jūnijā Rīgā, Edmunda Blūmenbaha ģimenē.
1919. gada 2. janvārī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1563) par to, ka 1919. gada 21. decembrī pie Vonogu sādžaspielavījās pretinieka ložmetēja pozīcijai un saņēma gūstā tā apkalpi. Atvaļināts 1920. gada 29. decembrī.
Iztiku pelnījis, strādājot Līgatnes papīrfabrikā. 1939. gada novembrī kā lielākā daļa vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris it kā 1990. gada 5. decembrī Cvikavā (Zwickau), Vācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 85. lpp.
