Blaumanis Rūdolfs

No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 10. aprīlis, plkst. 09.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rūdolfs Blaumanis (Rudolph Karl Leonid Blaumann, 1863-1908) – žurnālists, viens no spilgtākajiem latviešu valodā rakstošajiem rakstniekiem XIX-XX gs. mijā.

Dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižas ļaužu ģimenē. Dzimtā valoda – vācu. Tēvs Matiass (Matīss) bija muižas pavārs, māte Karlīne – istabene. 1868. gadā viņa vecāki sāka rentēt "Braku" mājas, kuras vēlāk iepirka par dzimtu. Pamatizglītību ieguva Annas Rubīnas četrklašu vācu privātskolā (1871-1875) Ogrē, mācības turpināja Rīgas vācu komercskolā (1875-1881).

Pēc skolas beigšanas strādāja Fārbaha tirdzniecības kantorī. Laika posmā no 1885. līdz 1887. gadam Blaumanis bija Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis. 1887. gadā ieradās Rīgā, kur iztiku sāka pelnīt kā žurnālists. Strādāja laikrakstā "Zeitung für den Stadt und Land", publicēja recenzijas par latviešu teātra izrādēm, ieinteresējās par latviešu sabiedrības kultūras dzīvi. Pēc tēva nāves 1894. gadā atgriezās mājās un trīs gadus mēģināja vadīt saimniecību, taču ne visai veiksmīgi. 1898. gadā pārcēlās uz Rīgu un atsāka iztikas pelnīšanu kā žurnālists („Mājas Viesis”, „Mājas Viesa Mēnešraksts”, „Dienas Lapa”). 1901. gadā pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur laika posmā no 1902. līdz 1903. gadam vadīja „Pēterburgas Avīzes” satīras pielikumu „Purva malā”. No 1904. gada līdz 1905. gadam dzīvoja "Brakos". 1906. gada sākumā viņš pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt laikraksta „Latvija” redakcijā, vadīja feļetonu un satīras pielikumu „Skaidiena”, kurā publicētie Blaumaņa dzejoļi un nelielie prozas darbi tika parakstīti ar pseidonīmu Pulieris.