Atšķirības starp "Boijes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Boije Baron Wappen.png|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Boije Baron Wappen.png|thumb|250px|]]
baroni '''Boijes''' (vc. ''Baron Boije'', kr. ''Бойе'', zv. ''Boije af Gennäs'') - čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta Zviedrijā un [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs bijis bruņinieks Karls fon Boije, kurš XV gs. ieradies Zviedrijā. Baltijā ieradās XVI gs. no Somijas, apmetoties Vidzemē (lielāko tiesu tās igauņu daļā). 1771. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1818. gadā – [[Somijas lielkņaziste]]s bruņniecības matrikulā. Boiju vīrieši tradicionāli lielāko tiesu dienēja Krievijas impērijas kara flotē. No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minama Liepas (''Lindenhof'') [[muiža]].
+
baroni '''Boijes''' (vc. ''Baron Boije'', kr. ''Бойе'', zv. ''Boije af Gennäs'') - čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta Zviedrijā un [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs bijis bruņinieks Karls fon Boije, kurš XV gs. ieradies Zviedrijā. Baltijā ieradās XVI gs. no Somijas, apmetoties [[Zviedru Vidzeme|Vidzemē]] (lielāko tiesu tās igauņu daļā). 1771. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1818. gadā – [[Somijas lielkņaziste]]s bruņniecības matrikulā. Boiju vīrieši tradicionāli lielāko tiesu dienēja Krievijas impērijas kara flotē. No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minama Liepas (''Lindenhof'') [[muiža]].
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2018. gada 22. oktobris, plkst. 16.45

Boije Baron Wappen.png

baroni Boijes (vc. Baron Boije, kr. Бойе, zv. Boije af Gennäs) - čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta Zviedrijā un Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs bijis bruņinieks Karls fon Boije, kurš XV gs. ieradies Zviedrijā. Baltijā ieradās XVI gs. no Somijas, apmetoties Vidzemē (lielāko tiesu tās igauņu daļā). 1771. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1818. gadā – Somijas lielkņazistes bruņniecības matrikulā. Boiju vīrieši tradicionāli lielāko tiesu dienēja Krievijas impērijas kara flotē. No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā minama Liepas (Lindenhof) muiža.

Resursi internetā par šo tēmu