Atšķirības starp "Borhi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls: Borch_Wappen.png |thumb|200px|]]
 
[[Attēls: Borch_Wappen.png |thumb|200px|]]
'''fon Borhi''' (vc. ''von Borche'', kr. ''фон Борхе'') - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie Borhi kalpoja kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi vai vasaļi. Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Liela loma Borhiem bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa [[komandors]]. 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes.
+
'''fon Borhi''' (vc. ''von Borche'', kr. ''фон Борхе'') - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie Borhi kalpoja kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa [[mestrs]] no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi. Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Liela loma Borhiem bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa [[komandors]]. 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. oktobris, plkst. 10.59

Borch Wappen.png

fon Borhi (vc. von Borche, kr. фон Борхе) - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Borhi kalpoja kā Vācu ordeņa brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa mestrs no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi. Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (Warkland). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas grāfa titulu. Liela loma Borhiem bija Maltas ordeņa nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa komandors. 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes.

Resursi internetā par šo tēmu