Borhi

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 8. oktobris, plkst. 13.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Borch Wappen.png

fon der Borhi (vc. von der Borch, kr. фон дер Борх, pol. Borchowie) - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, sākotnēji ministeriāļi, no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII-XIV gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kopš 1283. gada Sv. Romas impērijas baroni. Livonijā pirmie Borhi kalpoja kā Vācu ordeņa brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa mestrs no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi, citi Borhi kalpoja Baznīcai, kā, piemēram, Rēveles bīskaps Simeons (Simon von der Borch, 1477.–1492.). Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (Warkland). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes, bez tam saradojās ar daudzām citām ievērojamām dzimtām, tā, piemēram, it kā XV gs. Fridrihs no Vīlandes salaulājās ar Bizantijas imperatora Konstantina IX brāļameitu Helēnu Paleologu). 1783. gada 17. martā Lietuvas ģenerālleitnantam Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas grāfa titulu. Liela loma Borhiem bija Maltas ordeņa nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa komandors. Nozīmīga loma Baltijas un pat Eiropas kultūrā bijusi ievērojamajam zinātniekam un literātam grāfam Mihalam Janam fon Borham (Michał Jan Borch, 1753.–1810.). 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes.

No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā, kas ilgāku vai īsāku laiku bijuši Borhu valdījumā, minamas Preiļu, Varakļānu, Marinzejas (Mariensee), Galēnu (Golan), Siguldas (segewold) Atašienes, Stirnienes, Murmastienes, Barkavas, Igates (Idsell, Idselhoff), Ķeipenes, Vārkavas, Vilcānu, Pasienas u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Situācija Latgalē jeb Poļu Inflantijā 18. gadsimtā. Varakļānu grāfs M. Borhs. – 242.-244. lpp. // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2009. – 639 lpp. ISBN 978-9984-824-13-0

Resursi internetā par šo tēmu