Atšķirības starp "Brēdrihs Silvio" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
Silvio Brēdrihs no Kurmālenes (''Silvio Alois Max Broedrich aus Kurmahlen'', 1870–1952) – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] publicists, muižnieks, zemes kolonizācijas jautājumu speciālists.  
 
Silvio Brēdrihs no Kurmālenes (''Silvio Alois Max Broedrich aus Kurmahlen'', 1870–1952) – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] publicists, muižnieks, zemes kolonizācijas jautājumu speciālists.  
  
Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava). Studējis teoloģiju (1889–1892) Tērbatas (Tartu) Universitātē. Atgriezies Kurzemē, saimniekojis Kurmāles (''Kurmahlen, Kurmalen'') muižā, arī Labraga muižas īpašnieks (1901–1902). Goldingenas (mūsd. Kuldīgas) pilsētas domnieks. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolucionāru]] pastrādātos vandalisms lika viņam kardināli koriģēt savus uzskatus, no patriotiska liberāļa kļūstot par izteiktu letofobu un germanofīlu. Aktīvi uzpircis zemes īpašumus un organizējis vācu kolonistu ievešanu Kurzemē, galvenokārt no Volīnijas guberņas, veidojot kolonistu apmetnes Kuldīgas apriņķī un citos tuvējos apriņķos. 1. pasaules kara laikā publicējis vairākas brošūras, veltītas Baltijas zemēm un tam, ka Vācijai nepieciešama to aneksija. 1918. gadā kļuvis par ''Landgesellschaft Kurland'' direktoru un turpinā∆is organizēt Baltijas kolonizācijas projektu. Pēc kara dzīvojis Kauņā, tad pārcēlies uz Vāciju. 1926. gadā strādājis Iekšējās kolonizācijas veicināšanas biedrībā Berlīnē. No 1929. gada pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
+
Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava). Studējis teoloģiju (1889–1892) Tērbatas (Tartu) Universitātē. Atgriezies Kurzemē, saimniekojis Kurmāles (''Kurmahlen, Kurmalen'') muižā, arī Labraga muižas īpašnieks (1901–1902). Goldingenas (mūsd. Kuldīgas) pilsētas domnieks. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolucionāru]] pastrādātos vandalisms lika viņam kardināli koriģēt savus uzskatus, no patriotiska liberāļa kļūstot par izteiktu letofobu un germanofīlu. Aktīvi uzpircis zemes īpašumus un organizējis vācu kolonistu ievešanu Kurzemē, galvenokārt no Volīnijas guberņas, veidojot kolonistu apmetnes Kuldīgas apriņķī un citos tuvējos apriņķos. 1. pasaules kara laikā publicējis vairākas brošūras, veltītas Baltijas zemēm un tam, ka Vācijai nepieciešama to aneksija. 1918. gadā kļuvis par ''Landgesellschaft Kurland'' direktoru un turpinājis organizēt Baltijas kolonizācijas projektu. Pēc kara dzīvojis Kauņā, tad pārcēlies uz Vāciju. 1926. gadā strādājis Iekšējās kolonizācijas veicināšanas biedrībā Berlīnē. No 1929. gada pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. janvāris, plkst. 17.31

Silvio Brēdrihs no Kurmālenes (Silvio Alois Max Broedrich aus Kurmahlen, 1870–1952) – vācbaltiešu publicists, muižnieks, zemes kolonizācijas jautājumu speciālists.

Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava). Studējis teoloģiju (1889–1892) Tērbatas (Tartu) Universitātē. Atgriezies Kurzemē, saimniekojis Kurmāles (Kurmahlen, Kurmalen) muižā, arī Labraga muižas īpašnieks (1901–1902). Goldingenas (mūsd. Kuldīgas) pilsētas domnieks. 1905. gada revolucionāru pastrādātos vandalisms lika viņam kardināli koriģēt savus uzskatus, no patriotiska liberāļa kļūstot par izteiktu letofobu un germanofīlu. Aktīvi uzpircis zemes īpašumus un organizējis vācu kolonistu ievešanu Kurzemē, galvenokārt no Volīnijas guberņas, veidojot kolonistu apmetnes Kuldīgas apriņķī un citos tuvējos apriņķos. 1. pasaules kara laikā publicējis vairākas brošūras, veltītas Baltijas zemēm un tam, ka Vācijai nepieciešama to aneksija. 1918. gadā kļuvis par Landgesellschaft Kurland direktoru un turpinājis organizēt Baltijas kolonizācijas projektu. Pēc kara dzīvojis Kauņā, tad pārcēlies uz Vāciju. 1926. gadā strādājis Iekšējās kolonizācijas veicināšanas biedrībā Berlīnē. No 1929. gada pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.

Resursi internetā par šo tēmu