Atšķirības starp "Brīvciems" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvciems''' (vc. ''Freydorf'') - | + | '''Brīvciems''' (vc. ''Freydorf'') - [[Brīvzemnieks|brīvzemnieku]] kopiena uz savas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām. |
| − | Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. [[Ķoniņi|ķoniņu]] zemes. | + | Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. [[Ķoniņi|ķoniņu]] zemes. Ciema vecākais jeb burmeistars (no vācu ''Burgermeister'' – pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (''Vorsteher''), pārstāvēja sava ciema ķoniņu kārtas iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Pie burmeistara glabājās lēņa grāmatas un citi ciema dokumenti. Līdz XIX gadsimta vidum burmeistara stāvoklis no tēva uz dēlu tika pārmantots vienā ģimenē, kas tieši cēlusies no ciema ciltstēva – „tās īstās saknes“, piemēram, Ķoniņciema vecākie XVIII gadsimtā bija kuršu lēņavīra Andreja Peniķa tiešie pēcteči, kas saimniekoja Ķīkāļu mājās. XIX gadsimta vidū burmeistarus uz mūžu jau ievēlēja visu ciema saimnieku kopsapulcēs. |
[[Kategorija:Īpašums]] | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. novembris, plkst. 15.05
Brīvciems (vc. Freydorf) - brīvzemnieku kopiena uz savas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām.
Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. ķoniņu zemes. Ciema vecākais jeb burmeistars (no vācu Burgermeister – pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (Vorsteher), pārstāvēja sava ciema ķoniņu kārtas iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Pie burmeistara glabājās lēņa grāmatas un citi ciema dokumenti. Līdz XIX gadsimta vidum burmeistara stāvoklis no tēva uz dēlu tika pārmantots vienā ģimenē, kas tieši cēlusies no ciema ciltstēva – „tās īstās saknes“, piemēram, Ķoniņciema vecākie XVIII gadsimtā bija kuršu lēņavīra Andreja Peniķa tiešie pēcteči, kas saimniekoja Ķīkāļu mājās. XIX gadsimta vidū burmeistarus uz mūžu jau ievēlēja visu ciema saimnieku kopsapulcēs.
