Brīvciems

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 1. novembris, plkst. 15.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Brīvciems (vc. Freydorf) - brīvu cilvēku dzīvesvieta uz brīvas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām.

Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. ķoniņu zemes. Attiecībās ar apkārtējo zemju īpašniekiem vai to vasaļiem ciemu pārstāvēja vecākais jeb burmeistars (no vācu Burgermeister – pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (Vorsteher). Līdz XIX gadsimta vidum burmeistara stāvoklis no tēva uz dēlu tika pārmantots vienā ģimenē, kas tieši cēlusies no ciema ciltstēva – „tās īstās saknes“, piemēram, Ķoniņciema vecākie XVIII gadsimtā bija kuršu lēņavīra Andreja Peniķa tiešie pēcteči, kas saimniekoja Ķīkāļu mājās.