Atšķirības starp "Bresilgen" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Bresilgen''' (latv. '''Brizule''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, Sēmes pagastā, Brizules ciemā. |
| + | |||
| + | Avotos minēta kopš 1459. gada, kad [[Livonijas ordenis]] Brizules ciemu izlēņojis [[Štrombergi|fon Štrombergu]] dzimtai. Mūsdienās redzamā kungu māja celta ap 1710. gadu. 1774. gadā Brizules muižu savā īpašumā ieguva Frīdrihs Gothards fon der Brinkens (1714-1802). 1802. gadā muižu mantoja viņa brālēns ģenerālis un Kurzemes gubernators Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828). Laikā no 1802. līdz 1930. gadam bija [[Lambsdorfi|fon Lambsdorfu]] īpašumā. Lambsdorfu dzimtas kapličā no 1802. līdz 1914. gadam apbedīti 13 dzimtas locekļi. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, 1920. gadā muižas [[Agrārreforma Latvijā|nacionalizācija]] tika veikta otru reizi, atstājot īpašniekiem tikai kungu ēku un minimālo neatsavināmo daļu, pārējo zemi sadalot 15 jaunsaimniecībās. 1939. gadā Lambsdorfu ģimene [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesta dzimteni pamest]], bijušajā muižas kungu mājā iekārtoja skolu, kas tur darbojās līdz 1992. gadam. | ||
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 19. aprīlis, plkst. 10.02
Bresilgen (latv. Brizule) - muiža Tukuma apriņķī, Sēmes pagastā, Brizules ciemā.
Avotos minēta kopš 1459. gada, kad Livonijas ordenis Brizules ciemu izlēņojis fon Štrombergu dzimtai. Mūsdienās redzamā kungu māja celta ap 1710. gadu. 1774. gadā Brizules muižu savā īpašumā ieguva Frīdrihs Gothards fon der Brinkens (1714-1802). 1802. gadā muižu mantoja viņa brālēns ģenerālis un Kurzemes gubernators Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828). Laikā no 1802. līdz 1930. gadam bija fon Lambsdorfu īpašumā. Lambsdorfu dzimtas kapličā no 1802. līdz 1914. gadam apbedīti 13 dzimtas locekļi. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju, 1920. gadā muižas nacionalizācija tika veikta otru reizi, atstājot īpašniekiem tikai kungu ēku un minimālo neatsavināmo daļu, pārējo zemi sadalot 15 jaunsaimniecībās. 1939. gadā Lambsdorfu ģimene bija spiesta dzimteni pamest, bijušajā muižas kungu mājā iekārtoja skolu, kas tur darbojās līdz 1992. gadam.
