Atšķirības starp "Brigeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu ( | + | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Everts Eberhards fon der Brigens [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa [[maršals]], bet otrs brālis Gerds (?-1529) - Dobeles un Kuldīgas [[komturs]]. Filips tur nopirka Liel- un Mazstendes muižu, kļūstot par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali. Viņa dēls, arī [[Brigens Filips fon der|Filips]], nebūdams ordeņa bruņinieks, kļuva par augstu ordeņa amatpersonu, mestra padomnieku. 1536. gada 15. martā mestrs Hermanis Brigenejs kā lēni apstiprināja vairākus sava padomnieka Filipa fon der Brigena zemesgabalu un ciemu pirkumus, tai skaitā Rindzenes ciemu, Smirdenes ciemu, un Aizdzires ciemu, tā liekot pamatus dzimtas ekonomiskajai varenībai. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vieni no ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem bija: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[landmaršals]] Heinrihs (''Heinrich v. d. Brüggen'', 1495.-1501.) politiķis, [[Žečpospoļita]]s un [[Saksija]]s [[kambarkungs]] [[Brigens Ernsts Vilhelms fon|Ernsts Vilhelms fon Brigens]], savukārt literatūrā visvairāk pieminēts Aleksandrs fon der Brigens (''Бриген Александр Фёдорович'', 1792.-1859.), viena no centrālajām [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] figūrām. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Stendes (''Stenden''), Popervāles (''Pappe Arwalen, Popsh Erwalen''), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Stendes (''Stenden''), Popervāles (''Pappe Arwalen, Popsh Erwalen''), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas u.c. muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. maijs, plkst. 11.50
baroni fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Everts Eberhards fon der Brigens Ordeņa vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) - Dobeles un Kuldīgas komturs. Filips tur nopirka Liel- un Mazstendes muižu, kļūstot par Livonijas ordeņa vasali. Viņa dēls, arī Filips, nebūdams ordeņa bruņinieks, kļuva par augstu ordeņa amatpersonu, mestra padomnieku. 1536. gada 15. martā mestrs Hermanis Brigenejs kā lēni apstiprināja vairākus sava padomnieka Filipa fon der Brigena zemesgabalu un ciemu pirkumus, tai skaitā Rindzenes ciemu, Smirdenes ciemu, un Aizdzires ciemu, tā liekot pamatus dzimtas ekonomiskajai varenībai. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vieni no ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem bija: Livonijas ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.) politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens, savukārt literatūrā visvairāk pieminēts Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.), viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Stendes (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)
