Atšķirības starp "Brigeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bruggen_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa [[maršals]], bet otrs brālis Gerds (?-1529) | + | baroni fon der '''Brigeni''' (vc. ''von und Baron von der Brüggen'', kr. ''фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены'') - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa [[maršals]], bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas [[komturs]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa [[landmaršals]] Heinrihs (''Heinrich v. d. Brüggen'', 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra [[koadjutors]] Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, [[Žečpospoļita]]s un [[Saksija]]s [[kambarkungs]] [[Brigens Ernsts Vilhelms fon|Ernsts Vilhelms fon Brigens]]; [[landrāts]] Gerds fon der Brigens (?-1727); Ventspils [[pilskungs]] (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (''Бриген Александр Фёдорович'', 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (''Helene von der Brüggen''); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa [[landmaršals]] Heinrihs (''Heinrich v. d. Brüggen'', 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra [[koadjutors]] Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, [[Žečpospoļita]]s un [[Saksija]]s [[kambarkungs]] [[Brigens Ernsts Vilhelms fon|Ernsts Vilhelms fon Brigens]]; [[landrāts]] Gerds fon der Brigens (?-1727); Ventspils [[pilskungs]] (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (''Бриген Александр Фёдорович'', 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (''Helene von der Brüggen''); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896). | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. maijs, plkst. 12.29
baroni fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, Ordeņa vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas komturs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra koadjutors Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens; landrāts Gerds fon der Brigens (?-1727); Ventspils pilskungs (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (Helene von der Brüggen); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Stendes (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)
