Brigeni

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 15. maijs, plkst. 11.41, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bruggen Wappen.png

baroni fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, Ordeņa vasalis, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas komturs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra koadjutors Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens; landrāts Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils pilskungs (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (Helene von der Brüggen); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896); Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1827-1899).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Stendes (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)