Atšķirības starp "Brimmera-Borkovska kabinets" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brimmera-Borovska kabinets''' – Latvijas Republikas Ministru kabinets laikā no 1919. gada līdz 10. maijam, nācis pie varas [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] rezultātā. | + | '''Brimmera-Borovska kabinets''' – Latvijas Republikas Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] rezultātā. |
| + | |||
| + | Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja: | ||
| + | * ministru prezidenta v.i. un iekšlietu ministrs - O.Borkovskis | ||
| + | * finanšu ministrs un apsardzības ministra v.i. - Juris Seskovs | ||
| + | * tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis | ||
| + | * ārlietu ministrs H. fon Brimmers | ||
| + | * zemkopības ministrs - K.Sleinis | ||
| + | * apgaismošanas ministrs māc. J.Kupčs | ||
| + | u.c. | ||
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes populārais sabiedriskais darbinieks [[Niedra Andrievs|A.Niedra]], sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un vēloties būt starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus. Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. A.Niedra kā kompromisu piedāvāja K.Ulmanim 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes populārais sabiedriskais darbinieks [[Niedra Andrievs|A.Niedra]], sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un vēloties būt starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus. Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. A.Niedra kā kompromisu piedāvāja K.Ulmanim 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 06.54
Brimmera-Borovska kabinets – Latvijas Republikas Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas 16. aprīļa puča rezultātā.
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja:
- ministru prezidenta v.i. un iekšlietu ministrs - O.Borkovskis
- finanšu ministrs un apsardzības ministra v.i. - Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
- ārlietu ministrs H. fon Brimmers
- zemkopības ministrs - K.Sleinis
- apgaismošanas ministrs māc. J.Kupčs
u.c.
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes populārais sabiedriskais darbinieks A.Niedra, sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un vēloties būt starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus. Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī vācbaltieši kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. A.Niedra kā kompromisu piedāvāja K.Ulmanim 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.
